Austrija
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas centrā. Ziemeļos valsts robežojas ar Čehiju, ZA ar Slovākiju, austrumos ar Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju, Itāliju un Šveici, rietumos ar Lihtenšteinu, Šveici un Vāciju. Valstij nav pieejas pie jūras. Tā ir tipiska Alpu kalnu valsts.
Platība: 83 870 km2
Galvaspilsēta: Vīne
Nacionālais sastāvs: austrieši 91,1%, bijušie dienvidslāvi 4% (horvāti, slovēņi, serbi, un bosnieši), turki 1,6%, vācieši 0.9%, citi 2,4% (2001)
Valsts valoda: vācu
Reliģijas: katoļi 73,6%, protestanti 4,7%, musulmaņi 4,2%, citi 17,5%, (2001) IKP/PP: $ uz 1 iedz.28 240 (2002)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: federatīva parlamentāra republika
Administratīvais iedalījums: 9 zemes
Zemākais punkts: Neizīdles ezers 115 m v.j.l.
Augstākais punkts: Grosglokners 3797 m v.j.l.
Garākās upes: Mūra, Donava
Lielākais ezers: Bodenezers (uz robežas ar Vāciju) un Neizīdles ezers
Tālrunis. Tālruņa automātos izmanto zvanu kartes, kuras var iegādāties pasta nodaļās. Zvani no tālruņa automāta izmaksā lētāk, nekā zvani no viesnīcas. Austrijas starptautiskais tālruņa kods ir 43, starptautiskais tālruņa kods, zvanot no Austrijas ir 00. Lai piezvanītu uz Latviju, jāuzgriež: 00 371 + pilsētas kods Latvijā + abonenta tālruņa numurs.
Nauda. Naudas vienība Austrijā ir eiro (EUR). Naudu maina visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas aparāti. Visās bankās pieņem ceļojuma čekus, bankas automātos pieņem eiro kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo arī MasterCard, VISA un American Express kredītkartes.
Veikalu darba laiks. Tas ir atkarīgs no vietas. Slēpošanas kūrortos veikali darbojas no pirmdienas līdz sestdienai, no pulksten 8:30 - 13:00 un no pulksten 15:00 - 18:00, bet svētdienās pārtikas veikali nestrādā vai arī strādā tikai līdz pusdienas laikam. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai, no pulksten 8:30 - 13:30. Lielākā daļa banku strādā arī pēcpusdienā no pulksten 14:15 - 15:00 vai no pulksten 14:30 - 15:30 (atkarībā no bankas). Visas bankas ir slēgtas brīvdienās un valsts svētku dienās, bet pirmssvētku dienās banku darba diena ir saīsināta.
Austrijas Republika ir valsts Viduseiropā. Tā robežojas ar Vāciju un Čehiju ziemeļos, Slovākiju un Ungāriju austrumos, Slovēniju un Itāliju dienvidos, kā arī Šveici un Lihtenšteinu rietumos. Austrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Lielākās pilsētas ir Vīne, Grāca, Linca, Zalcburga, Insbruka.
Lielāko daļu Austrijas teritorijas aizņem kalni. Tie ir Alpu kalni un tie stiepjas rietumu austrumu virzienā un pārsvarā aizņem valsts rietumu un vidus daļu. Augstākais Austrijas kalns ir Grosglokners (Grossglockner) un tas ir 3797 m augsts. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā Donavas ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta Vīne. Līdzīgi kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu austrumu virzienā.
Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli.
Valsts īpašās iezīmes. Kalnu slēpošana un slaveni komponisti – tas ir valsts lepnums, tas, kas padara Austriju atšķirīgu citu valstu vidū. Izseni valsts pazīstama kā slavenu un ģeniālu komponistu dzimtene. Šeit dzīvojuši un strādājuši Volfgangs Amadejs Mocarts, Ludvigs van Bēthovens, Johans Štrauss, Johannes Brāms, Francis Jozefs Haidns, Francis Pēters Šūberts. Visi pazīst slavenos Vīnes valšus. Tālu aiz Austrijas robežām ir pazīstama tās tautas mūzika – kalniešu dziesmas un dejas, kuras dzied un dejo tautas instrumentu – ģitāras, flautas, vijoles, cimbalas – pavadībā. Neparastas ir dziesmas ar raksturīgo rīkles skaņu – jodelēšanu.
Kalnu slēpošana nav tikai populārākais sporta veids Austrijā vien, tas ir arī viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem. Katru gadu Austriju apmeklē apmēram 15 miljoni tūristu, no kuriem lielākajai daļai ir slēpes pār plecu. Austrijas Alpos izvietojušies apmēram astoņdesmit lieli slēpošanas reģioni, kā arī daudzi nelieli kūrorti, kas piedāvā lieliskus treniņu apstākļus sportistiem un atpūtas iespējas kalnu slēpošanas sporta entuziastiem.
Austrija ir pirmā no Alpu valstīm, kas iemācījās celt sarežģītas pacēlāju sistēmas, kuras savieno dažādas nogāzes. Tieši Austrijas kartē pirmo reizi parādījās plaši slēpošanas reģioni, kuros bija vairāki kūrorti. Austrijas kalnu slēpošanas trases ir aprīkotas ar visjaunākajām tehnoloģijām, pacēlājus nemitīgi modernizē, apkalpošana kūrortos ir nevainojama.
Ēdieni. Austriešu virtuvei raksturīgi sātīgi ēdieni. Ievērojamu vietu tajā ieņem dažādi tradicionālie gaļas ēdieni un daudzi konditorejas šedevri. Austriešu lepnums ir slavenā Vīnes šnicele. Neatņemama austriešu svētku mielasta sastāvdaļa ir asinsdesas. Katrā no deviņām Austrijas federālajām zemēm ir savi neordināri ēdieni, piemēram, Burgenlandes virtuvē centrālā vieta pieder polentai (mamaligai) – kukurūzas miltu putrai, kuru gatavo visdažādākajos veidos. Cieņā ir vistas gaļas, zoss gaļas vai zivju ēdieni. Zalcburgas un Tiroles apgabalos virtuves valdnieces ir klimpas ar dažādiem pildījumiem: gaļu, spinātiem vai sieru. Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa.
Dzērieni. Austrieši dievina kafiju. Ikvienā Austrijas kafejnīcā no šā dzēriena dažādās pārpilnības vai raibs gar acīm griežas. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja Jūs vienkārši pasūtīsit kafiju, Jūs var nepareizi saprast, jo ir jāpiemetina, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Stipru alkoholisko dzērienu cienītāji var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.
Ārsti un slimnīcas. Dodoties slēpot, ieteicams iegādāties speciālo medicīnas izdevumu apdrošināšanu. Pēkšņi saslimstot vai nokļūstot nelaimes gadījumā, vērsieties pie ārsta vai izsauciet to ar viesnīcas administratora starpniecību (Austrijā ir maksas medicīnas pakalpojumi). Par medicīnisku pakalpojumu sniegšanu pieprasiet šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā minēta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprināts medicīnisko izdevumu rēķins, recepti zāļu iegādei un kvīti par izrakstītajām zālēm. Iztērētie līdzekļi jums tiks atmaksāti pēc tam, kad būsit apdrošināšanas kompānijā iesnieguši lūgumu, pasi, apdrošināšanas polisi un rēķinu par ārstēšanu. Ārstēšanās slimnīcā, transports, ātrās palīdzības pakalpojumi tiks atmaksāti tikai tad, ja Jūs esat apdrošinājies un laikus vērsies pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses minētas polisē), kurš ir pilnvarots rūpēties par Jūsu ārstēšanu un norēķināties par to. Uzmanīgi izlasiet visu polisē sniegto informāciju.
Imūnprofilakse. Obligāta vakcinēšanās tūristiem nav noteikta. Lai saņemtu papildu informāciju, vērsieties pie sava ģimenes ārsta.
Transports. Slēpošanas kūrortos kursē autobusi, kas pasažierus un slēpotājus nogādā pie pacēlājiem. Ja Jums ir „slēpošanas pase", lielākajā daļā slēpošanas kūrortu autobusus var izmantot bez maksas. Pieejami ir arī taksometra pakalpojumi. Braukšanas maksu ieteicams noskaidrot vēl pirms iekāpšanas automašīnā. Taksometra pakalpojumu aptuvenā cena ir 1 eiro/km, minimālā maksa - 5 eiro.
Autonoma. Slēpošanas zonā autonoma (autovermietung vai autoverleih) nav lēta. Automašīnu labāk nomāt tuvējās lielpilsētās esošajos uzņēmumos. Noīrēt automašīnu ir tiesības personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, kurām ir auto vadīšanas tiesības, kas ir spēkā ne mazāk kā vienu gadu. Personām, kuras nav ES pilsoņi, jābūt starptautiskai apliecībai. Automašīnu Jūs saņemsit ar pilnu degvielas tvertni un arī atpakaļ tā jāatdod ar pilnu degvielas tvertni.
Mantu ievešanas ierobežojumi. ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.
Vīne
Vīne ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie Donavas upes valsts austrumos. Gadsimtiem bijusi Hābsburgu impērijas galvaspilsēta. Devusi nepārvērtējamu ieguldījumu pasaules kultūrā, it sevišķi mūzikā. Vīne ir slavena ar klasicisma un jūgendstila arhitektūru un savām greznajām kafejnīcām. Ievērojamākās vietas ir Graben - viena no ievērojamākajām ielām, Hofburg - Austrijas imperatoru ziemas rezidence, Stephansdom - Vīnes galvenā baznīca, Šēnbrunnas pils (Schloss Schönbrunn) - Austrijas imperatoru vasaras rezidence, Burgtheater - ievērojamākaias Vīnes pilsētas teātris, Ringstraße - viena no ievērojamākajām ielām, Vīnes Valsts opera - viens no ievērojamākajiem operteātriem pasaulē.
Grāca
Grāca ir pilsēta Austrijas dienvidos pie Muras upes, otra lielākā pilsēta Austrijā. Štīrijas federālās zemes galvaspilsēta. Pilsētā ir labi saglabājusies vecpilsēta. Grāca ir liels izglītības centrs, pilsētā atrodas sešas universitātes ar 40 000 studējošo.
Zalcburga
Zalcburga ir pilsēta un Zalcburgas provinces galvaspilsēta Austrijas rietumu daļā un Alpu kalnu ziemeļu nogāzē. Pilsēta atrodas pie Zalcahas upes. Zalcburga ir viens no ievērojamākiem Austrijas un Eiropas kultūras centriem – 1997. gadā Zalcburgas Baroka stilā veidotajai vecpilsētai tika piešķirts UNESCO pasaules kultūras mantojuma statuss. Zalcburgā piedzimis arī komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Zalcburga pazīstama arī ar mūziklu Mūzikas skaņas. Arī mūsdienās Zalcburgā tiek rīkoti mūzikas un teātra pasākumi. Viens no krāšņākajiem un apmeklētākajiem ir ikgadējais Zalcburgas mūzikas festivāls, kur skan galvenokārt Mocarta mūzika.
Kūrorti Zalcburgas federālajā zemē:
Cellamzē
Skaistā, senatnīgā Cellamzē pilsēta, kas atrodas gleznainā kalnu ieplakā, majestātiskā Alpu ezera Cellerzē krastā, 80 km attālumā no Zalcburgas, ir Pincgavas reģiona administratīvais centrs. Senos laikos Cellamzē bijis mūku klosteris ("die Zelle” tulkojumā nozīmē "mūku celle”), bet šodien tas ir viens no demokrātiskākajiem kūrortiem, kas laipni sagaida viesus no visas Eiropas. Popularitātes ziņā un aktīvās atpūtas iespēju jomā tam Austrijā nav līdzvērtīgu.
Cellamzē ir slavena ar savām koptajām kalnu slēpošanas trasēm, kuru kopējais garums sasniedz 77 kilometrus. Turklāt lielākā daļa no tām ierīkotas tā, lai slēpotāji viens otram netraucētu. Kalnu nogāzes galvenokārt piemērotas vidējas sagatavotības līmeņa slēpotājiem (27 km "zilo" trašu). Taču sev piemērotas trases atradīs gan iesācēji (25 km trašu), gan arī profesionāļi (25 km trašu). Labas un garas trases sagatavotas arī distanču slēpotājiem (40 km kopgarumā). Un vēl Cellamzē ir radīti lieliski apstākļi tiem, kas sāk apgūt braukšanas prasmes ar snovbordu.
Kūrortā veiksmīgi izplānota pacēlāju sistēma (kopskaitā to ir aptuveni trīsdesmit). Viens no tiem atrodas pašā Šutdorfas centrā, blakus kūrorta galvenajām viesnīcām, otrs – pie pašas Cellamzē gājēju zonas, bet trešais – Schmittenhöhebah funikulieris – ir ietilpīgāks un atrodas vien 5-7 minūšu brauciena attālumā no kūrorta centra.
Slēpošanai piemērotākais laiks ir no decembra beigām līdz marta beigām. Tomēr netālu esošais Kicšteinhorna ledājs, kur sniegs saglabājas arī gada karstajos mēnešos, priecē slēpotājus vienmēr. Ziemas kalnu kūrorts Cellamzē vasarā pārtop par lielisku atpūtas centru Cellerzē ezera krastā. Ūdens šeit iesilst līdz 22°C, atpūtniekiem ir ierīkotas oļu un smilšu pludmales. Kūrortā notiek arī gadskārtējie mūzikas festivāli un ūdensslēpošanas sacensības. Ezeru jau izsenis nolūkojuši arī niršanas cienītāji, ne velti kūrortā savus pakalpojumus piedāvā zemūdens peldēšanas skola. Tiek veiktas ieniršanas līdz pat 70 m dziļumam. Šeit ir visplašākās iespējas arī makšķerniekiem. Tā kā kalnu ezerā mitinās līdakas, foreles, zandarti, līņi un plauži, tad bagātīgs loms ir gandrīz vai garantēts. Atpūtnieku pieprasītas ir gan pastaigas pa tūrisma takām, gan braucieni ar velosipēdiem, tāpat arī izbraucieni ezerā ar burulaivu.
Kūrortā ir arī sporta un atveseļošanās komplekss, kas piedāvā gan slidotavu ar mākslīgā ledus segumu, gan 25 m garu baseinu ar ūdensslīdkalniņiem un tramplīniem, gan saunu, solāriju, masāžu, tvaika pirti, ķegļu spēles laukumu. Cellamzē ir augsti attīstīta izklaides infrastruktūra. Kalnu nogāzēs ir daudzas kafejnīcas. Atpūtnieku rīcībā ir restorāni, bāri, diskotēkas, naktsklubi, kuros var gan lieliski pavadīt laiku un garšīgi paēst, gan padejot vai vienkārši paklausīties mūziku.
Pilsētas ievērojamākās vietas ir senlaicīgais Sv. Hipolita (Ipolita) katoļu klosteris, evaņēģeliski luteriskā baznīca, Prilavas cietoksnis, Rātsnamā izvietotā gleznu galerija un Vēstures muzejs.
Austrijā tiešām būs grūti atrast vēl daudzpusīgāku kūrortu, kas sniedz apmeklētājiem tik plašas iespējas visa gada garumā baudīt atpūtu, kā arī nodarboties ar dažādām sportiskām aktivitātēm.
Kapruna
Mājīgā un klusā Kapruna atrodas ap 100 km attālumā no Zalcburgas, tāda pat nosaukuma federālajā zemē. Kopā ar blakus esošo Cellamzē kūrortu (Zell am See) pilsēta veido samērā lielu Eiropas sporta reģionu un sniedz plašas iespējas, lai tūristi varētu nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Kalnu slēpošanas infrastruktūrā ir vairāk nekā 40 km lanbi koptu slēpošanas trašu un apmēram 20 pacēlāji.
Netālu no Kaprunas atrodas 3203 m augstais, slavenais Kicšteinhornas ledājs, kura apkaimē slēpot var cauru gadu. Šeit ir daudz platu un garu slēpošanas trašu, kas piemērotas iesācējiem – gan slēpotājiem, gan snovbordistiem, ir arī dažas aizraujošas “melnās” nobrauktuves. Pa ceļam uz ledāja virsotni paveras neatkārtojams skats uz Augstā Tauerna (Hohe Tauern) nacionālo parku, bet skaidrā laikā ainavā iezīmējas pati augstākā Alpu virsotne – Grosglokners (Großglockner, 3764 m). 2446 m augstumā ierīkots restorāns “Alpincenter”.
Kūrorts piedāvā iespēju nodarboties ar daudziem sporta veidiem, ne tikai slēpošanu. No citām sporta aktivitātēm atpūtnieku izklaidei pieejami segtie tenisa korti, skvošs, jāšanas sports, trenažieru zāles, liels segtais baseins.
Kā ikvienā kūrortpilsētiņā Kaprunā ir arī diskotēkas, restorāni, klubi un kinoteātri. Pati populārākā nakts izklaides iestāde ir "Baum Bar”, kuras deju zāles centrā aug koks, tādējādi dodot nosaukumu arī šai vietai.
Šeit nebūs garlaicīgi arī zinātkārajiem tūristiem. Viņus noteikti ieinteresēs ekskursijas uz Kaprunas viduslaiku pili, antīko spēkratu muzeju, kurā aplūkojami dažādi pagājušā gadsimta 50.-70. gadu pārvietošanās līdzekļi. No kūrorta var doties pastaigās uz Mozerbodena un Krimla (50 km) ūdenskritumiem. Kaprunas ieleja ir slavena arī ar unikāliem aizsprostiem. Šīs hidrotehniskās būves savalda 19 miljardus galonu ūdens, kas plūst no Alpu kalniem, veidojot trīs ezerus. Nelielā hidroelektrostacijas muzeja ekspozīcija iepazīstina ar tehniskajām skicēm un rasējumiem, kā arī fotogrāfijām, kas lieliski ataino šī projekta varenumu.
Zālbaha un Hinterglemma
Apburošie Alpu ciematiņi – Zālbaha un Hinterglemma atrodas gleznainajā Glemmtāles ielejā, 4 km attālumā viens no otra. Kopā ar Leogangu tie veido vienu no lielākajiem Austrijas sporta reģioniem, ko tautā mēdz saukt arī par “Slēpošanas cirku”. Lieliski aprīkoto un savstarpēji savienoto nobraucienu daudzveidība uztur neatslābstošu interesi par šiem kūrortiem, tādējādi nostiprinot to augošo popularitāti dažādas sagatavotības pakāpes kalnu slēpošanas cienītāju vidū. Sniega segums šeit ir nodrošināts no decembra beigām līdz pat marta beigām, bet augstumu starpība sastāda 1003-2100 m. Ekspertu vērtējums Zālbahas – Hinterglemmas “Slēpošanas cirkam” ir vienprātīgs: kalnu slēpošanas iespējas Glemmtāles ieleju ieskaujošajās nogāzēs ir patiesi unikālas un universālas. Kā apliecinājums teiktajam ir šeit notiekošās liela mēroga sacensības kalnu slēpošanā, tai skaitā pasaules čempionāti un pasaules kausa izcīņas.
“Slēpošanas cirku” veido aptuveni 10 slēpošanas zonas, ieskaitot 200 km garu trašu virkni jebkurai gaumei: ekstremālas, līdzenas un platas, saulainas – dienvidu nogāzēs un ēnainas – ziemeļu nogāzēs. Reģionā ir bagātīgs vieglāko – “zilo” trašu (90 km), kā arī aizraujošo “sarkano” (95 km) trašu klāsts. Iesācējus un ģimenes ar bērniem gaida ērti nobraucieni dienvidu nogāzēs – Wildenkarkogel, Bern un Reiterkogel. Profesionāļi pratīs pienācīgi novērtēt Schattberg un Zwölferkogel ziemeļu nogāzēs ierīkotās “melnās” trases (15 km kopgarumā). Bet tiem, kas mīl slēpot ar t.s. karvinga slēpēm, kā arī pa krietni paugurainām trasēm, lieliski piemēroti būs nobraucieni Leogangas rajonā. Savukārt garākā – Schattberg Ost-Jauseralm 7 km garā trase būs kā radīta slēpošanas iesācējiem. Apgaismotas nobraucienu trases diennakts tumšajā laikā atrodamas Hinterglemmā un Leogangā, bet pasaules čempionātu trases meklējamas Zwölferkogel un Bernkogel nogāzēs.
Slēpošanai paredzētajā teritorijā plaši pieejami tur ierīkotie top spots – speciālas trases frīstailistiem, slalomistiem un snovbordistiem. “Slēpošanas cirkā” snovbordistiem ierīkotas trases 12 km kopgarumā un darbojas 4 pacēlāji. Zālbahā ir teicams, pasaules standartiem atbilstoši izveidots half-pipe: 80 m – Bernkogel, 30 m – Turmwiese. Hinterglemmā izveidots fun parks ar mākslīgo apgaismojumu. Distanču slēpošanas cienītājiem reģionā tiek piedāvātas trases 43 km kopgarumā. Viena no “Slēpošanas cirka” lielākajām vērtībām ir efektīvā pacēlāju sistēma, kas aptver visas slēpošanas zonas. Austrijā tai nav citu līdzīgu. Austrumšatberga (2020 m) virsotnē atpūtniekus nogādā valstī lielākais iekaramais trosu ceļš ar 100 vietīgiem vagoniem. Turklāt visas lejākās pieturvietas izbūvētas tiešā viesnīcu tuvumā. Respektīvi, slēpotājiem Zālbahas – Hinterglemmas reģionā nekad nav lieki jātērē laiks, gaidot rindā uz pacēlājiem.
“Slēpošanas cirku” vēl pievilcīgāku padara arī neskaitāmie pasākumi, to skaitā krievu tūristiem paredzētie. Ziemas sezona Zālbahas – Hinterglemmas – Leogangas “arēnā” aizsākas ar atklāšanas svētkiem, kuru lozungs skan: “Nebeidzama labsajūta”. Tad visi, kam vien ir vēlēšanās, var bez maksas iemēģināt jaunākos slēpju un snovborda modeļus, bet dienas beigās viesus gaida jautras pulcēšanās un koncerti brīvā dabā. Ik gadu, piedaloties slavenībām, Hinterglemmas centrā tiek dots starts motokamanu sacensībām “Swatch-Snow-Mobile”, kas norit pa itin sarežģītu maršrutu. Kaimiņos esošajā Zālbahā tiek rīkots leģendārais “Rave on Snow” tusiņš – nepārtraukti, 48 stundu garumā vairāki desmiti uzaicināto dīdžeju atskaņo elektronisko mūziku. Starptautiskā maratona “Mountain Attack” laikā tā dalībnieki, slēpojot iekaro sešas virsotnes. Notikumiem bagāto “Slēpošanas cirka” sezonu noslēdz tautas mūzikas festivāls “Musikanten Ski WM”.
Bādgašteina
Bādgašteina – viens no nedaudzajiem Austrijas kūrorta centriem, kas sniedz ne tikai pārsteidzošas atpūtas un dziedniecības iespējas, bet ir arī lieliski piemērots kalnu slēpošanas sporta cienītājiem. To mēdz dēvēt par brīnumdaiļās Gašteinertāles ielejas kūrortu pērli, kas atrodas pašā Alpu centrā un kļuvusi slavena, pateicoties termālo avotu dziednieciskajām īpašībām.
Pilsēta ir pakavveidīgi ielocījusies kalnu aizā un atrodas aptuveni 1000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kūrorts izceļas ar daudzstāvu mūra ēkām, kas būvētas vēl 18.-19. gadsimtā. Senlaicīgās viesnīcas apvienojumā ar mūsdienīgo atpūtas un izklaides infrastruktūru piešķir Bādgašteinai īpašu šarmu. Viens no pilsētas simboliem ir fantastiskais ūdenskritums, kas atrodas tās centrā.
Bādgašteinas lielākā vērtība ir 17 termālie avoti. Pēc tam, kad 15. gadsimta sākumā Štīrijas hercogs Frederiks šeit atkopās no vecajiem ievainojumiem, valodas par vietējo ūdeņu dziedinošo spēku ātri izplatījās visā Eiropā. Jau 19. gadsimtā šurp traucās vai visa Eiropas aristokrātija, un kopš tā laika Bādgašteina ir viens no populārākajiem un lielākajiem Eiropas kūrortiem.
Bādgašteinā atrodas plaši pazīstamais "Felsentherme Gastein” veselības komplekss. Fitnesa klubu un plašo wellness zonu ar dažādām saunām un pirtīm lieliski papildina segtie un atklātie termālā ūdens baseini (ūdens temperatūra no +24 līdz +34 C).
Bādgašteina ir lieliska vieta slēpošanas cienītājiem. Kalnu slēpošanas sezona kūrortā ilgst no novembra līdz aprīļa beigām. Augstumu starpība svārstās no 900 līdz 2246 metriem. Trases visā 118 km garumā ir aprīkotas ar 25 pacēlājiem. Kūrortā ir daudz sarežģītu nobrauktuvju, kuras pa spēkam tikai pieredzējušiem kalnu slēpotājiem. Vakarpusē dzīve pilsētiņā neapklust. Atpūtniekus laipni aicina vietējie bāri un diskotēkas (ieskaitot Kongresa centrā esošo Centrālo izklaides parku), kā arī pasaulē lielākie kalnos esošie kazino.
Fantastiskās ainavas, tīrais kalnu gaiss, lieliski priekšnoteikumi sekmīgām ārstniecības procedūrām un termoterapijai, nesteidzīga, vienmērīga atpūta un aizraujoši kalnu slēpošanas nobraucieni – to visu saviem viesiem dāsni piedāvā Bādgašteinas kūrorts.
Rauris
Rauris atrodas nedaudz savrupā, iesāņus gulošā ielejā. Te valda mierīgāka gaisotne nekā netālajos Gašteinertāles vai Cellamzē reģiona kūrortos. No Zalcahtāles uz Rauris var nokļūt pa nelielu kalnu pāreju. Tikai pēc tās skatam pavērsies Hohtāle, kas iestiepjas kalnu virzienā, kuri sasniedz 3000 m augstumu, gandrīz 30 km garumā. Tas ir Augstā Tauerna (Hohe Tauern) Nacionālais dabas parks. Te nu ielejai ir strupceļš – nekādu tuneļu, nekādu pāreju dienvidu virzienā nav. Pati pilsētiņa ar interesanto nosaukumu Rauris ir it kā iegūlusi starp lēzenajām, mežiem apaugušajām kalnu nogāzēm. Augšup sniegoto izpriecu mīļotāji var nokļūt vai nu ar modernu trošu pacēlāja (ar kabīnēm) palīdzību, vai ar krēslu pacēlāju, kuram stacija pie pašas pilsētas robežas.
Kalnos pārsvarā ir lēzenas nogāzes austrumu un ziemeļaustrumu virzienos – tas ne vienmēr ir labvēlīgs faktors bagātīgam sniega segumam. Toties slēpošanas zona šajā kūrortā atrodas pietiekami augstu. Gondoltipa pacēlāja stacija Haimalma atrodas aptuveni trošu trases pusceļā, 1460 m augstumā, bet Vetterkroicas pacēlājs nogādā slēpotājus līdz pat Raisahkofai 2200 m augstumā. Abi pacēlāji krauji dodas uz augšu, tāpēc bērniem un nepieredzējušiem slēpotājiem labāk atteikties no maksimālā augstuma sasniegšanas. Tai pat laikā – abi pacēlāji var nogādāt slēpotājus līdz brīnišķīgi izveidotām un ne pārāk sarežģītām slēpošanas trasēm virs mežu joslas. Piekarceļš ar sešvietīgām kabīnēm labs arī tajā ziņā, ka neveidojas garas rindas.
Izklaide: 2 diskotēkas, 2 bāri, pabs, novadpētniecības muzejs, 3 "slēpju namiņi”, vakari "slēpju namiņos”, lāpu gājieni, meža dzīvnieku barošana, braukšana zirgu vilktās kamanās.
Kurortā pieejams segtais peldbaseins viesnīcā "Kristall”, masāža, teniss (1 zāle ar 2 kortiem), skvoša laukums, kērlinga laukums, paraglaidinga skola, otrdienās un ceturtdienās kursē autobuss uz Bādhofgašteinas (40 km) termālo baseinu, pastaigu maršruti kājāmgājējiem (35 km kopgarumā).
Kūrorti Tiroles federālajā zemē:
Zeldene
Zeldene ir viens no labākajiem alpīnisma, kalnu slēpošanas un snovborda centriem Eiropā, tā atrodas ideāla sniega klātajā Octāles ielejā, 85 km attālumā no Insbrukas lidostas. Šī reģiona lielākā vērtība ir gleznainās un daudzveidīgās ainavas, kur ieleju līdzeno reljefu nomaina stāvas aizas un kalnu upes, bet mežiem apaugušās nogāzes - saulē mirdzoši ledāji. Šajā kalnu apvidū slejas vairākas Alpu kalnu virsotnes, kuras ir augstākas par 3000 m, tādējādi nodrošinot iespēju slēpot visa gada garumā.
Pamatoti tiek uzskatīts, ka Zeldenes kūrorta centrs ir nepārtrauktā dinamiskā attīstībā. Tas ir kūrorta saimnieku aktīvās darbības nopelns, jo tieši viņi dara visu iespējamo, lai pilnveidotu gan atpūtas, gan atpūtnieku izmitināšanas iespējas. Ik gadus Zeldenē pieaug supermūsdienīgu pacēlāju skaits, tiek ierīkotas jaunas trases, kā arī organizēti Pasaules kausa izcīņas posmi kalnu slēpošanā. Jāatzīmē, ka Zeldenē lieliski izturas pret krievu tautības tūristiem, restorānos tiek piedāvātas ēdienkartes krievu valodā, ir arī krieviski runājoši taksometru vadītāji.
No citām pieejamām sportiskām izklaidēm kūrortā īpaši iecienīts kērlings, braukšana ar kamaniņām, slidošana, izbraucieni ar kalnu motocikliem, kā arī ziemas pastaigas un pārgājieni pa sagatavotajiem maršrutiem. Zeldenē atrodas arī liels sporta komplekss „Freizeit Arena”. Šeit nodrošināti lieliski apstākļi gan atpūtai, gan sporta nodarbībām, t. sk. ir iespēja apmeklēt lielu baseinu ar ūdensslīdkalniņiem un ūdenskritumiem, baseinu bērniem, saunas, džakuzi, tvaika pirti, zāļu un aromātiskās vannas, solāriju, trenažieru zāli, 2 segtos tenisa kortus, boulingu.
10 km attālumā no kūrorta, Lengenfeldes pilsētiņā, atrodas Austrijā lielākais termālais SPA centrs „Aqua Dome”, kas piedāvā dažādas dziednieciskās un atveseļošanās kūres, arī tādas, kas lieti palīdz atjaunot spēkus pēc aktīvas slēpošanas. No Zeldenes uz Lengenfeldi regulāri kursē autobusi.
Zeldeni nereti dēvē arī par "Alpu Ivisu”, jo tās dzīves ritms ir trokšņains un jautrs. Līdz pat vēlai naktij nenorimst rosība ne vien daudzajos restorānos, bāros, diskotēkās, klubos, bet arī kalnu nogāzēs, kur nenogurdināmie atpūtnieki traucas ar ragavām vai slēpēm, izgaismodami ceļu ar spožām lāpām.
Zeldene ir īstena paradīze tiem dažādu meistarības pakāpi sasniegušajiem kalnu slēpotājiem un snovbordistiem, kuri alkst pēc iespējas ātrāk atklāt slēpošanas sezonu, apvienojot sportiskās aktivitāti ar vētrainu nakts dzīvi.
Išgla
Išgla mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vadošajiem ziemas sporta veidu centriem Eiropā. Kūrorts atrodas Pacnaunas ielejā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos. Kā nenoliedzamas kūrorta priekšrocības minamas gan lieliski aprīkotās nobraucienu trases, gan lieliski attīstītā infrastruktūra. Išgla piekļaujas vienam no Austrijas lielākajiem kalnu slēpošanas reģioniem – Silvrettai, kurā ir labi sagatavotas slēpošanas trases 320 km kopgarumā un 78 pacēlāji, kā arī Šveices kūrortam Samnaunai. Šis unikālais reģions piesaista arī ar lieliskajām ainavām, tīro augstkalnu gaisu un saulaino dienu pārpilnību.
21. gs. sākumā Išgla ar plašo sportisko aktivitāšu piedāvājuma spektru kļuva par īstenu kalnu slēpotāju un snovbordistu Meku. Slēpošanas iespējas objektīvi nodrošina sezonas ilgums no decembra līdz maijam, reljefa lielā augstumu starpība – 1400 līdz 2872 m, kā arī 230 km kopgarumā ierīkotās kalnu slēpošanas trases – gan iesācējiem, gan pieredzējušiem slēpotājiem. To skaitā 38 km “zilo”, 127 km daudzveidīgu “sarkano” un 45 km “melno” trašu. Centrālais slēpošanas rajons ir Idalpu (2311 m) starpkalnu iedobe.
Nav mazsvarīgi, ka kūrortā ir gan plašas, mežiem apaugušas, gan no meža brīvas nogāzes. Šeit vienmērīgi izvietotas 3 zemākas trosu ceļu stacijas, no kurām atpūtnieki var nokļūt uz galveno slēpošanas zonu. Vienu no stacijām ar galveno slēpošanas zonu savieno tunelis, kas aprīkots ar slīdceliņu. Kopumā kūrortā ir 42 mūsdienīgi pacēlāji.
Ekstremālās slēpošanas entuziastus gaida elpu aizraujoši “bezceļa” nobraucieni. Distanču slēpotājiem noteikti patiks lieliski koptās līdzenuma trases 48 km kopgarumā. Snovbordistiem ierīkots viens no Eiropā lielākajiem Fun parkiem ar apgaismotām trasēm, half-pipe 90 m garumā un mūzikas pavadījumu. Kūrortā darbojas kalnu slēpošanas un slēpošanas skolas, t.sk. arī bērniem.
Bez slēpošanas Išglā tiek piedāvātas arī citas aktīvās atpūtas iespējas un daudzveidīgas sporta aktivitātes. Ziemā kūrortā pieejama atklātā slidotava, 7 km gara apgaismota kamaniņu trase, 4 kērlinga laukumi, 4 segtie tenisa korti, “Silvretta Centre Ischgl” komplekss, kurā atpūtnieku rīcībā ir segtais baseins, masāžas kabineti, sauna, tvaika pirts, solārijs, boulings. Vasarā pieejami kalnu pārgājienu un velosipēdistu maršruti vairāk kā 300 km kopgarumā, kā arī basketbola un volejbola laukumi.
Protams, kūrortā dzīve neaprobežojas tikai ar sportiskām aktivitātēm. Atpūtniekus vienmēr laipni gaida bāros, diskotēkās un naktsklubos. Šeit koncertējušas tādas pasaules slavenības kā Džons Bon Džovijs, Tīna Tērnere, Stings un daudzi citi.
Daudzie Išglas restorāni piedāvā saviem viesiem nobaudīt eiropiešu, austrumnieku un tiroliešu virtuves ēdienus. Kafejnīcas piedāvā vietējo konditoreju, aromātisku kafiju un garšīgu šokolādi.
Išglā ir arī modes preču veikali, suvenīru tirgotavas, sporta preču veikali. Ir iespēja doties iepirkties arī uz Šveices pilsētu Samnaunu, kas ir beznodokļu tirdzniecības zona.
Galtīra
Alpiem raksturīgo Galtīras ciematiņu, kas atrodas Pacnaunas ielejā, 1600 m augstumā, jau izsenis apjūsmojuši gan slēpošanas iesācēji, gan "bezceļu"slēpošanas cienītāji. Šī ir viena no Silvrettas kalnu masīva ekoloģiski tīrākajām vietām. No šejienes nepilnu 15-20 minūšu laikā ar autobusu iespējams nokļūt plaši pazīstamajā kalnu slēpošanas kūrortā Išglā. Tiem, kuri jau iepriekš iegādājušies speciālo Silvrettas slēpošanas biļeti ("Silvretta ski pass”), kas paredzēta slēpošanai visos Pacnaunas ielejas reģionos, autobuss būs bez maksas. Viena no kūrorta priekšrocībām ir iespēja par saprātīgu cenu izmitināties labas klases viesnīcās un nodoties slēpošanai Išglas un Samnaunas kūrortrajonā.
Galtīrai ir arī privātās slēpošanas zona „Silvapark”, kas iedalīta 6 sektoros –slēpotājiem ar dažādu tehniskās sagatavotības pakāpi. Jau no tālienes kūrota viesus sagaida vietējās baznīcas zvanu tornis, aiz kura paceļas majestātiskais Hausberga kalns ar Balunšpices virsotni. Tā nogāzēs ierīkotas 17 ērtas un ļoti interesantas nobrauktuves.
Tāpat kā daudzos citos Austrijas kūrortos, Galtīrā kalnu slēpošanas sezona ilgst no decembra līdz aprīlim. Augstumu starpība šeit sasniedz 1584 m– 2297 metrus. Kūrortā ierīkotas kalnu slēpošanas trases 40 km kopgarumā, no kurām 6 km – vieglas grūtības pakāpes, 24 km – vidējas grūtības pakāpes, bet 10 km – sarežģītas trases. Izmantojot gondolveida pacēlāju, kalnu slēpotāji un snovbordisti ērti un ātri var nokļūt līdz jebkurai trasei. Lai nokļūtu virsotnē, nogāzes iespējams šķērsot arī ar trīs krēslveida pacēlāju vai sešu bugeļu palīdzību.
Aktīvās atpūtas cienītājus kūrortā gaida slidotava, izjādes ar zirgiem, ķegļu spēle, boulings, tūrisma pastaigu maršruti, paraglaidings. Iespējams izmantot arī mūsdienīgi iekārtoto sporta klubu ar baseinu un fitnesa centru.
Galtīras kūrorts ir pilnīgs pretstats blakus esošajai Išglai. Šeit nenotiek skaļi pasākumi, toties Jūs vienmēr varēsiet pavadīt omulīgu vakaru kādā no vietējiem restorāniem, bāriem vai kafejnīcām, baudot jauku, mājīgu un mierīgu gaisotni. Galtīra ir kā radīta arī tiem, kas dod priekšroku komfortablai slēpošanai pa neskartu sniegu.
Kicbīele
Šī skaistā, mājīgā pilsētiņa, kas atrodas Tiroles austrumu daļā, 90 km no Insbrukas un 100 km no Zalcburgas, ir viens no vecākajiem un prestižākajiem Austrijas kūrortiem. Jau 1928. gadā šeit tika ierīkoti pirmie pacēlāji. Bet ar laiku Kicbīele (Kitzbuchel; burtiskā tulkojumā: stirnēnu paugurs), kļuva par vienu no lielākajiem un visvairāk apmeklētajiem ziemas sporta veidu centriem Austrijā.
Kūrorts piedāvā plašas slēpošanas iespējas gan iesācējiem, gan pieredzējušiem slēpotājiem. Sezona šeit ilgst no decembra līdz pat aprīļa beigām. Augstumu starpība ir 800-2000 m. Kalnu slēpošanas trases 168 km kopgarumā ietver 67 km vieglas grūtības pakāpes nobraucienus, 78 km – vidējas pakāpes un 23 km sarežģītas trases. Lielais pacēlāju skaits (kopskaitā 64) blīvi nosedz divu ieleju nogāzes kūrorta apkaimē, ļaujot izplānot aizraujošus lokveida maršrutus. Distanču slēpošanas cienītājiem sagatavotas labi koptas trases 120 km kopgarumā, turklāt puse no tām atrodas tiešā Kicbīeles tuvumā. Pilsētas rajonā pieejamas divas slēpošanas zonas. Vienā no tām – Hahnenkamm-Resterhohe, ierīkotas slēpošanas safari trases. Tās ir 35 km garas trases – nebūt ne iesācējiem! – pa Alpu pļavām – sirma baltegļu meža ielenkumā, gar kalnu fermām un klinšu kraujām.