Turcija
Galvaspilsēta: Ankara.
Ankara ir pilsēta Turcijā, Anatolijas centrālajā daļā. Valsts galvaspilsēta un otrā lielākā (pēc Stambulas). Pilsēta ar senu vēsturi. Pilsēta un apkārtne ir dzimtene Angoras aitām, no kurām iegūst mohēru, Angoras kaķiem un trušiem. Ankara atrodas vienā no sausākajiem Turcijas apgabaliem ar izteikti kontinentālu klimatu. Pilsētā un apkārtnē atrodas hetu, frīģiešu, romiešu, bizantiešu, osmaņu arheoloģijas pieminekļi. Ankara par Turcijas galvaspilsētu kļuva 1923. gada 13. oktobrī, kad tā tika pārcelta no Stambulas.
Stambula
Stambula pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (3. lielākā pilsēta pasaulē un 19. lielākā apdzīvotā vieta) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs. Stambula atrodas abpus Bosfora šaurumam valsts ziemeļrietumos un tajā ietilpst dabiskā osta Zelta rags. Pilsēta atrodas gan Eiropā, gan Āzijā, kuras šķir Bosfora šaurums un tādēļ tā ir vienīgā metropole pasaulē, kas izvietojas divos kontinentos. Stambula ir viena no 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām. 1985. gadā Stambulas vēsturiskos rajonus iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Laika josla: tā pati, kas Latvijā.
Svētki un brīvdienas. 1. janvāris (Jaungads), 23. aprīlis (Neatkarības diena un Bērnu diena), 1. maijs, 19. maijs (Ataturka piemiņas diena), 30. augusts (Uzvaras diena), 29. oktobris (Republikas diena), reliģisko svētku dienas.
Nacionālās īpatnības. Musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti. Turki ir godīgi, laipni, galanti un pieklājīgi. Taču sarunu nevajadzētu sākt ar galveno tēmu, jāiemācās ievērot atturību. Turkiem patiks, ja vismaz dažas frāzes varēsiet izrunāt viņu valodā.
Ģeogrāfija. Turcijas Republikas teritorija aizņem aptuveni 780 576 kvadrātkilometrus. Ziemeļos to apskalo Melnā jūra, dienvidos – Vidusjūra, bet rietumos – Egejas un Marmora jūra. Eiropā Turcija robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju rietumos, Gruziju un Armēniju Aizkaukāzā. Austrumos Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, Tigras un Eifratas baseinā – ar Sīriju. Ģeogrāfiski Turcijai piederošā Vidusjūras piekraste iedalās divos reģionos. Rietumu piekraste ar daudzajiem līcīšiem un pussaliņām līdz pat Marmarisai tiek pieskaitīta Egejas jūrai. Dienvidu piekraste sākas tikai no Antaljas. Ar savām smilšu pludmalēm šī piekraste izpelnījusies apzīmējumu „Turcijas Rivjēra”. Aiz pludmalēm, iekšzemē stiepjas auglīgi līdzenumi – senā Pamfīlija. No austrumu puses tā robežojas ar seno Kilikiju, kas atrodas uz zemesraga starp Alanju un Anamūru, no pārējās pasaules atdalīta ar stāvajām Tauru kalnu klintīm, kas paceļas tieši no jūras. Turcijas piekrastēs var atrast visu veidu pludmales, sākot no neaptverami plašām smilšu pludmalēm līdz nelieliem akmeņainiem līcīšiem.
Klimats. Vidusjūras subtropu. Karstas vasaras (ar gaisa temperatūru no +23 līdz + 33 °C) un siltas ziemas (no 13 līdz 15 °C). Vislabāk uz Turciju braukt pavasarī un rudenī – no aprīļa līdz jūnijam vai no septembra līdz oktobrim.
Iedzīvotāji. Apmēram 63 miljoni cilvēku, pārsvarā turki, ap 10 milj. kurdu, 1 milj. arābu, daži desmiti tūkstošu grieķu, armēņu un Spānijas ebreju.
Valoda. Turku. Pilsētās un tūrisma centros var sazināties arī angļu, vācu un franču valodā.
Reliģija. Iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi sunnīti. Lielākoties turki ir reliģiozi, un daudzas sadzīves sfēras atrodas islāma likumu iespaidā.
Valūta. Turcijas lira.
Valūtas maiņa. To var izdarīt bankās un valūtas maiņas punktos. Bankas darbdienās strādā no 8.30 līdz 17.00 ar pusdienas pārtraukumu no 12.00 līdz 13.30.
Vīzas. Latvijas pilsoņiem vīza nav vajadzīga. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi vīzu var saņemt, iebraucot valstī. Izkāpjot Turcijas lidostā, jāiegādājas vīzas marka (20 $), kas ļauj uzturēties valstī divus mēnešus. Atkārtota iebraukšana valstī ar šo pašu marku iespējama, ja plānotais uzturēšanās laiks ir īsāks par markas darbības laiku. Pretējā gadījumā ir jāiegādājas vēl viena marka. Pases derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par trim mēnešiem, skaitot no pēdējās brauciena dienas.
Muitas likumi. Jebkuru valūtu Turcijā var ievest neierobežotā daudzumā, taču izvest nedrīkst vairāk kā 1000 $ vērtībā. Turcijas lira ir ļoti nestabila, tāpēc neiesakām mainīt valūtu pirms ierašanās valstī, tāpat nemainiet uzreiz visu summu un nepieņemiet banknotes, kuru vērtība ir mazāka, nekā minēts iepriekš: tās ir izņemtas no apgrozības.
Transports. Autobusi ir Turcijā populārākais transporta līdzeklis. Vidējā biļetes cena pilsētā – 200 000 Turcijas liru jeb 0,5 $. Maksa par taksometra pakalpojumiem vidēji ir 1,5 $ par kilometru (pēc skaitītāja). Naktīs (no 24:00 līdz 6:00) ir dubultais tarifs. Maršruta taksometriem (strādā no 6:00 līdz 24:00) cena par braucienu ir fiksēta. Mazās pilsētiņās sabiedriskā transporta kustība beidzas jau ap 20:00.
Elektrība. 220 V, 50 Hz.
Sakari. Visi telefona sakari ir maksas. Zvanīt no viesnīcas sanāk daudz dārgāk, nekā no telefona automāta. Telefonu automāti visās kūrortpilsētās parasti atrodami viesnīcās vai to tuvumā.
Veikali. Lēti ādas izstrādājumi, kokvilna, zeltlietas, oniksa un vara rotas un saimniecības priekšmeti ir padarījuši Turciju par vienu no pievilcīgākajām zemēm, kur iepirkties. Tā kā cenas nav fiksētas, tūristiem ir iespēja kaulēties ar pārdevēju, izbaudot īstu austrumu tirgus kolorītu. Veikali atvērti no 9:30 līdz 19:00, pārtraukums no 13:00 līdz 14:00. Izejamā diena ir svētdiena. Tirgus zem jumta Stambulā atvērts katru dienu no 8:00 līdz 19:00, izņemot svētdienas.
Veselība. Iesaka vakcinēties pret A un B hepatītu. Ūdensvada ūdens ir derīgs dzeršanai, taču labāk lietot dzeramo ūdeni, kas fasēts pudelēs. To var iegādāties jebkurā veikalā.
Dzeramnauda. Dzeramnaudu dod nesējam – 1 $, oficiantiem – 10% apmērā no pasūtījuma summas. Taksistiem dzeramnaudu dot nav pieņemts.
Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim. Turcijas teritorija, ieskaitot ūdenskrātuves, aizņem 783 562 kvadrātkilometrus, no kuriem 755 688 m² atrodas Āzijā (Anatolija) , bet 23 764 m² — Eiropā. Tādēļ Turciju uzskata parstarpkontinentālu valsti. Turcija pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga Francijas unLielbritānijas teritoriju summai. Turciju no trīs pusēm apskalo jūras: rietumos — Egejas jūra, ziemeļos — Melnā jūra un dienvidos — Vidusjūra. Turcijas teritorijā — ziemeļrietumos atrodas Marmora jūra.
Turcijas Eiropas daļa ziemeļrietumos ir Austrumu Trāķija, kas robežojas arGrieķiju un Bulgāriju. Valsts teritoriju Āzijā — Anatoliju (arī „Mazāzijas pussala”) starp Kēroglu (turku: Köro?lu) un Melnās jūras austrumu piekrastes kalnu grēdas — Taura kalniem, veido augsta centrālā ieplaka ar šauriem piekrastes līdzenumiem. Līdzenumi ir iztekas vieta tādām upēm kā Eifrata, Tigra un Araksa. Te atrodas Vana ezers un Āgri kalns ( arī Ararats), kas ir augstākā Turcijas virsotne — 5.165 m.
Ģeogrāfiski Turcija ir iedalīta septiņos reģionos: Marmora jūras reģions, Egejas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Centrālās Anatolijas reģions, Austrumu Anatolijas reģions, Dienvidaustrumu Anatolijas reģions un Vidusjūras reģions. Anatolijas nelīdzenā ziemeļu daļa, kas stiepjas gar Melno jūru, veido šauru un garu jostu. Tā sastāda aptuveni vienu sesto daļu no Turcijas sauszemes teritorijas. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem teritorija veidojas arvien līdzenāka.
Āgri kalns (Ararats) ir Turcijas augstākā virsotne — 5165 m.
Turcijas daudzveidīgā teritorija ir sarežģītu zemes plātņu kustību rezultāts, kas radies tūkstošiem gadu gaitā. Tādēļ mūsdienās arī te ir raksturīgi nelieli pazemes grūdieni un vulkānu izvirdumi. Pateicoties zemes plātņu lūzuma vietām, ir izveidojušies Bosfors un Dardaneļi, kā arī visa Melnā jūra. Turcijas ziemeļos visas valsts garumā ir plātņu lūzuma josla, un 1999. gadā notika pēdējā lielākā zemestrīce, kuru dēvē par Izmitas zemestrīci.
Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras, bet izteiktas un aukstas ziemas. Kalni, kas izvietojas tuvu krastam, aizkavē Vidusjūras ietekmes izplešanos tālāk iekšzemē un tādēļ nodrošina valsts vidienē kontinentālu klimatu ar izteiktiem gadalaikiem. Anatolijas vidienei ir raksturīgas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Centrālajā līdzenumā ir vērojamas īpaši spēcīgas un izteiktas ziemas. Gaisa temperatūra šajos rajonos var sasniegt no -30 °C līdz pat -40 °C kalnu apvidos, kur zemi sniegs klāj 120 dienas gadā. Rietumu daļā ziemas temperatūra parasti ir nedaudz zemāka par 1 °C. Vasaras ir karstas un sausas, bet gaisa temperatūra dienā ir virs 30 °C.
Gadā vidēji nokrišņu daudzums sasniedz 400 mm. Sausākie reģioni ir Konjas līdzenums un Malatjas līdzenums, kur gada nokrišņu daudzums nepārsniedz 300 mm. Mitrākais laiks ir maijā, bet sausākais — jūlijā un augustā.
Turcija ir neparasta zeme, uz kuras savas liecības ir atstājušas daudzas senas un iespaidīgas civilizācijas, ieskaitot hitītus, frīģiešus, persiešus, grieķus, romiešus, bizantiešus, seljukus un osmaņus. Līdz ar to arheoloģiskas nozīmes objekti šeit atrodami it visur, tomēr tiem, kas interesējas par ļoti seniem objektiem, iesakām Neolīta laika Catalhoyuk pilsētu. Senā pilsēta, kas aizņem teritoriju, kas ir ekvivalenta 50 futbola laukumiem, katru gadu pulcē simtiem arheologu, kas šeit ik pa brīdim uziet ko jaunu. 9000 gadu senā Catalhoyuk atklāj daudzus noslēpumus par lopkopības, zemkopības un urbanizācijas pašiem pirmsākumiem.
Noteikti jāredz: Īpatnējās Catalhoyuk ēkas. Tām nav durvju, jo to iemītnieki mājā iekļūst, izmantojot jumtā ierīkotas kāpnes. Pilsētas iedzīvotāji savus aizgājējus apglabāja zem grīdas, zem savām guļvietām. Atšķirībā no daudzām citām senajām civilizācijām, pilsētas iedzīvotāji saviem senčiem kapā nedeva līdzi laicīgās lietas (naudu, kapļus, ādas), tiesa, bērnus un jauniešus bieži apglabāja, dodot līdzi garas pulētu akmeņu, gliemežvāku vai koraļļu kreļļu virtenes.
Antalija
Antalija tiek uzskatīta par Turcijas piekrastes pērli. Pilsētā ir būru osta un vēcpilsēta ar romiešu un osmaņu celtnēm.Gandrīz visas Antalijas ievērojamas vietas atrodas aiz vēcpilsētas cietorkšņa mūras.
Vispazistamais arhitektrūras Antalijas piemineklis ir Ivlas minarēts. Tas ietvēr torni ar astoņam puskolonnām. Blakus minarētam mošeja Eksi Džami , kurš uzcelts 1373.gadā vizantījas baznīcas tēlā. Netālu atrodas sultana sievas kāpenes pieminekļi. Blakus atrodas bijušais dejošo dervišu Mevlevihane klosteris.Tajā ir izveidota musdienīgas makslas izstāde. No antikajiem laikiem Antalijā saglabajušies
Adriana vārti.Vārti bija uzbūvēti 130 g.pirms mūsu ēras par godu romas imperātora.Portāls ierobežots ar dieviem torņiem un agrāk pārklāts no marmora.Uz vārtiem ir saglabajies imperātora Adriana ģerbonis. Antalijas arhiloģiskajā muzejā, kurš skaitījies viens no labakajiem Turcijā atrodas kolekcija no sēniem līdz osmaņu laikiem.Starp tiem ir dievu galerija no Perģe un romiešu sargofaga. Netālu no Antalijas izveidoti vēca termesa pilsēta, kura bija izpostīta zemestrīces laikā.Daļa pilsdrupu ir aizraugušas ar mežoniģiem augiem.No tās pilsētas palika Adriana baznīca, ģimnasija (atlētu treniņu vieta), odeons (sarežģīts sēns koncertu zāle), Arhemida un Zevsa baznīca un kas palika no teātra.
Kemera
Kemera atrodas 45km attālumā no Antālijas. Kādreiz tas bija neliels zvejnieku ciematiņš, kas pārtapis par glītu un ērtu pilsētiņu, kurā tagad izvietots daudz bāru, hoteļu, diskotēku. “Illiādas” sestajā grāmatā Homērs stāsta par to, ka tieši šajās vietās esot mitinājies mitoloģiskais nezvērs Himera – dzīvnieks ar kazas ķermeni, lauvas galvu un pūķa asti, no kura vārda tad arī cēlies Kemeras nosaukums. Pavisam netālu no Kemeras atrodas antīkās pilsētas Olimposas drupas, kurā joprojām ir apskatāmas teātra, stadiona, vairāku apdzīvojamo ēku un Marka Aurēlija triumfa arkas atliekas.
Alānija
Alānija - Romas impērijas laikā bijusi par ievērojamu pirātu apmetni. Vēlāk Marks Antonijs uzdāvinājis šo pilsētu un tai piederošās teritorijas Kleopatrai, kura, savukārt, sakopusi un pārveidojusi to. Vispopulārākā pludmale, starp citu, tiek saukta Kleopatras vārdā. Pilsētas tuvumā esošajās pludmalēs var nokļūt ar laivu un aplūkot, piemēram, Pirātu alu, Mīlnieku grotu vai “Vēlēšanās vārtus”. Pastāv tāds ticējums, ka sieviete, kura nespēj palikt stāvoklī, izejot caur šiem vārtiem, drīzumā spēs ieņemt bērnu. Pašlaik Alānija ir brīnišķīga kūrortpilsēta ar mūsdienīgām viesnīcām un atpūtas kompleksiem, restorāniem, bāriem, kafejnīcām un diskotēkām. Jauniešu iemīļots kūrorts Turcijā. Šeit arī atrodas viena no vecākajām alām pasaulē – Damlataša.
Side
Side – neliela grieķu kolonistu dibināta pussala, kas atrodas 75km attālumā no Antālijas. Unikālākie pieminekļi – amfiteātra paliekas, kas kādreiz spējis uzņemt ap 16000 skatītāju; strūklakas, agora, romiešu pirtis, nekropole, akvedukts.
Beleka
Beleka - pateicoties kristāldzidrajiem jūras ūdeņiem, smilšainajām pludmalēm, mūžzaļajām priežu audzēm un daudzajām putnu sugām, tiek uzskatīta par Turcijas nacionālo parku. Šeit pulcējas milzīgie Karetta-Karetta dzimtas bruņurupuči.
Kūrortpilsēta ir lieliska vieta golfa spēlei – Belekas golfa laukumi atbilst visiem pasaules standartiem un katru gadu šeit notiek arī starptautiskie golfa turnīri. Futbola spēlei šeit arī ir lieliski apstākļi, tādēļ pazīstami Eiropas futbola klubi nereti pulcējas uz sporta nometnēm.
Marmarisa
Marmarisa ir sens novads un populārākais Turcijas dienvidrietumu piekrastes kūrorts. Šeit sastopas Egejas un Vidusjūras ūdeņi. Tā gaisotni ietekmē antīkās vēstures elpa, kas te jūtama ik uz soļa, taču par visā pasaulē iecienītu kūrortu Marmarisa kļuvusi ne tikai tāpēc, ka te atrodas daudzu seno civilizāciju atstātās pēdas, bet arī tāpēc, ka te ir brīnišķīgs klimats un pasakaini skaista daba. Daudzas civilizācijas un kultūras, kas reiz radušas mājvietu šajā burvīgajā vietā, jau sen ir zudušas vēstures lokos, taču līdz mūsdienām Marmarisas apkaimē saglabājušies daudzi seno civilizāciju radītie kultūras pieminekļi. Netālu no Marmarisas atradušies arī divi no senās pasaules septiņiem brīnumiem: Artemīdas templis Efesā un Halikarnāsas mauzolejs Bodrumā.
Fethije
Fethije ir izaugusi antīkās pilsētas Telmesas vietā – skaistās dabas savaldzināti, daudzus gadsimtus tālā pagātne to nodibināja sengrieķu jūrasbraucēji. Majestātiskie kalni, klāti ar retām priedēm, un jūras izgrauzti krasti, kas mijas ar bezgalīgām zeltainām pludmalēm, apbur ikvienu, kas tos ierauga. Fethijas apkārtnē var atrast daudzus klusus līcīšus, kur klusumā un mierā baudīt dienvidu saules siltumu. Kūrorta apkārtnē atrodas vairāku antīku pilsētu drupas, klintīs izcirstās līkiešu laika kapenes un tā sauktā Nāves jūra – pati apmeklētākā un skaistākā pludmale Turcijas teritorijā.
Virtuve: Apmeklēt Turciju un nenobaudīt turku virtuvi ir neiespējami. Pateicoties lielajai produktu daudzveidībai un turku pavāru meistarībai, turku ēdieni reti kuru atstās vienaldzīgu. Daudzveidīgās un gardās uzkodas (meze) un salāti pilnībā var apmierināt izsalkuša atpūtnieka apetīti. Parasti uzkodas tiek atnestas lielā daudzumā un dažādībā. Pamatēdienu izvēlē prioritāte ir liellopu un aitas gaļas ēdieniem. Tipiskie turku ēdieni ir kebabs un doners. Tāpat iecienīta ir dolma, kurā tiek izmantoti tomāti, kabači, baklažāni, pipari un vīnogu lapas. Tos pilda ar rīsiem, riekstiem, garšvielām un gatavo ar olīveļļu un citronu. Īpaša nozīme turku virtuvē ir saldumiem. To ir daudz, un tiem ir īpaši eksotiski nosaukumi. Ļoti populāra ir baklava, taču noteikti ir vērts nobaudīt arī hanimgebei. Pildīti persiki, pudiņi un svaigi augļi tiek pasniegti jebkurā gadalaikā.
Populāras ir arī vietējo vīnu šķirnes, pieejami gan sausie, gan saldie vīni. Turku nacionālais stiprais dzēriens raki (anīsa degvīns) tiek atjaukts ar ūdeni, tādā veidā iegūstot dzērienu, ko vietējie iedzīvotāji sauc par lauvas pienu. Šāds kokteilis, pasniegts karstā dienā pie jūras, ātri pārliecinās, ka Turcijas piekraste ir īsta paradīze.
Kušadasi
Kušadasi ir vissenākais Turcijas kūrorts un atrodas Egejas jūras krastā, 80 km attālumā no Turcijas trešās lielākās pilsētas Izmiras. Pilsētā ir aptuveni 35 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Pilsētiņa ir maza, mājīga, un tajā ir viegli orientēties.
Kušadasi līdz šim vairāk bija pazīstams vecās Eiropas valstīm, un joprojām šeit dominē atpūtnieki no Nīderlandes, Beļģijas, Anglijas un Francijas. Tūristi no bijušās savienības valstīm veido līdz 5% no kopējā tūristu skaita.
Sezona šeit ilgst no maija pirmajām dienām līdz pat oktobra beigām. Atšķirībā no citiem Turcijas kūrotiem Kušadasi ir patīkams klimats, kur temperatūra arī vasaras karstajos mēnešos nepārsniedz +37 līdz +38 grādu atzīmi, kamēr Antaljā tā sasniedz pat +50 grādus. Arī mitrums šeit nepārsniedz 31% atzīmi, kas Antaljā ir ap 89%. Līdz ar to nav vajadzīga aklimatizācija un atpūtnieki no Latvijas var izbaudīt savu atvaļinājumu pilnībā no atlidošanas brīža.
Kušadasi tuvumā atrodas visas interesantākās Turcijas apskates vietas. Antīkā pilsēta Efesa atrodas vien 10 minūšu brauciena attālumā no pilsētas. Efesā ļoti labi saglabājušās senā Celsija bibliotēka, slimnīca, amfiteātris, pirtis u.c. senas ēkas. Tiek uzskatīts, ka šeit redzams vissenākais logo attēlojums pasaulē - kreisās pēdas gravējums marmora plāksnē un blakus Amora bulta, kas norāda ceļu uz mīlas priesterieņu templi. Tiek uzskatīts, ka no tā radies teiciens „iet pa kreisi”.
15 kilometru attālumā no Kušadasi, uzbraucot augstu kalnā, atrodas Jaunavas Marijas māja, kur viņa pavadījusi sava mūža pēdējos gadus. Mājiņa tika atrasta, pateicoties kādas vācu sievietes Annas Katarinas Emerikas sapnim par šo vietu un vietējās mūķenes neatlaidībai, mudinot priesterus veikt ekspedīciju mājas meklējumos. Arī iepriekšējais Romas pāvests Jānis Pāvils II apmeklēja šo vietu un noturēja šeit Dievkalpojumu. Netālu var apskatīt Artemīdas tempļa paliekas.
Tikai 2 stundu brauciena attālumā no Kušadasi atrodas Turcijas slavenākā tūristu apmeklējuma vieta – PAMUKKALE, kas tulkojumā no turku valodas nozīmē „kokvilnas pils”. Šis dabas brīnums, kas izskatās kā sniegotas baltas terases, radies, ūdenim plūstot caur kaļķainiem iežiem, kas tos iekrāso baltā krāsā. Līdzīgas terases agrāk bija sastopamas arī Dienvidamerikā, taču nepienācīgas pieskatīšanas dēļ tās gāja bojā. Arī PAMUKKALEI draudēja iznīcība daudzo SPA viesnīcu celšanas laikā. Taču Turcijas valdība, kas ļoti rūpējas par tūrisma saglabāšanu un attīstību savā valstī, ātri noreaģēja un slēdza viesnīcas, izmaksājot īpašniekiem kompensācijas. Tādā veida tika izglābts šis dabas brīnums, kurš jau bija sācis mainīt krāsu ūdens trūkuma dēļ.
Tikai stundas brauciena attālumā ar kuģīti atrodas tuvākā Grieķijas sala - Samas sala. Līdz ar to vienā braucienā var apskatīt divas dažādas valstis un kultūras.