Horvātija
Horvātija par neatkarīgu valsti kļuva 1991. gadā, sadaloties Dienvidslāvijai. Zagorjes rajons, kas atrodas uz ziemeļiem no galvaspilsētas Zagrebas, ir lēzeniem pauguriem klāta teritorija, savukārt austrumos, norobežots ar Dravas, Donavas un Savas upēm, plešas Vidusdonavas zemienes auglīgais lauksaimniecības reģions. Trešdaļu Horvātijas teritorijas klāj meži. Horvātijas parlaments (Sabor) ir vienpalātas likumdevēja iestāde, ko veido 160 tiešās vēlēšanās uz četriem gadiem ievēlēti locekļi. Horvātijas ekonomikas pamatā ir galvenokārt vieglā rūpniecība un pakalpojumi. Tūrisms ir vērā ņemams ieņēmumu avots. Horvātiju vislabāk raksturo Dalmācijas krasts ar simtiem saliņu, kā arī tādas pilsētas kā Dubrovņiki, Splita un Zadara.
Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos starp Austroungārijas un Otomanu impērijas robežām.
Horvātija atrodas gandrīz pašā Eiropas sirdī, tās krastus no rietumiem 1777 km garumā apskalo Adrijas jūra, bet kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 km. Valstij pieder 1185 salas no kurām 67 ir apdzīvotas, lielākās no tām ir Krka un Kres sala. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni.
Horvātijā klimats pārsvarā ir mēreni kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām, sausām un karstām vasarām. Vidējā janvāra temperatūra ir 1?C - 3?C, bet augustā 22?C - 26?C. Vidējā temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5?C - 10?C, bet augustā 26?C-30?C. Ūdens temperatūra jūra svārstās no 12?C ziemā līdz 25?C vasarā.
Horvātu nacionālā virtuve: No aukstajām uzkodām populāri ir Likas siers, aitas siers, salami ar paprikas garšu dēvēti arī par „Kulen”, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu. No otrajiem ēdieniem, galvenokārt salās, piejūras reģionos un Istras pussalā piedāvātas tiek zivis un citas jūras veltes, bet no gaļas ēdieniem iecienītākā ir jēra gaļa. Savukārt kontinentā ir lielāks gaļas ēdienu piedāvājums – tītara gaļa ar speciāliem makaroniem, cepts jērs, kā arī vārīti un cepti makaroni ar sieru – „Štrukli”. No dzērieniem vispazīstamākie ir sarkanie vīni – „Teran”, „Merlot”, „Cabernet”u.c. Kontinentālajā daļā pazīstamāki ir stiprie dzērieni – plūmju un vīnogu brendiji un desertā piedāvāts tiek ķiršu liķieris.
Valsts iekārta: Parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Zagreba
Lielākās pilsētas: Rijeka, Splita, Osijeka, Zadara, Pula, Dubrovnika.
Oficiālā valoda: horvātu
Reliģija: Katoļi (77%), pareizticīgie (11%), ir arī musulmaņi u.c.
Naudas vienība: kuna
Bankas. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai plkst.08.00-15.00 un sestdienās plkst.08.00-12.00.
Veikali. Darba dienās veikali strādā plkst.08.00-12.00 un plkst.17.00-19.00, sestdienās – līdz pusdienas laikam.
Dzeramais ūdens. Neiesakām lietot krāna ūdeni. Labāk lietot pudelēs pildītu dzeramo ūdeni.
Dzeramnauda. Saskaņā ar tradīcijām oficiantam vai viesnīcas apkalpotājam atstāj 5-10% (tas atkarīgs no apkalpošanas kvalitātes) no rēķinā uzrādītās summas.
Apģērbs. Atrodoties ārpus telpām izvairieties no insektu kodumiem, nēsājiet apģērbu ar garām piedurknēm, garas bikses, galvassegas. Peldoties noderēs gumijas apavi, jo jūrā ir daudz jūras ežu, pie tam lielākā daļa pludmaļu ir kalnainas un akmeņainas.
Ārsti un slimnīcas. Piepešas slimības vai nelaimes gadījumā ar viesnīcas administratora palīdzību izsauciet ārstu. Dodoties ceļojumā, neaizmirstiet iegādāties medicīniskās apdrošināšanas polisi, uzmanīgi izlasiet visu tur norādīto informāciju. Precizējiet apdrošināšanas prēmijas saņemšanas kārtību (kādi dokumenti nepieciešamības gadījumā Jums jāuzrāda apdrošināšanas sabiedrībai). Apdrošināšanas kompānijas parasti pieprasa sekojošus dokumentus par medicīnas pakalpojumiem: izziņu no ārsta, kurā uzrādīta diagnoze, rēķinu par medicīnas izdevumiem ar ārsta parakstu un zīmogu, zāļu recepti un kvīti par zāļu apmaksu. Iztērēto naudu Jums atmaksās pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas apdrošināšanas kompānijā.
Imunoloģijas profilakse. Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Ieteicams potēties pret A hepatītu (ievērojot apstākļus).
Drošība. Pastāvīgi nēsājiet galvassegu, saulesbrilles un lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās iesakām izvairīties no ilgstošas uzturēšanās saulē, jo Jūs variet ātri pārkarst. Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūras starpības ietekmē Jūs variet saslimt ar angīnu. Naudu, dārglietas un pasi iesakām glabāt viesnīcas seifā.
Video un foto uzņemšana. Stingri aizliegts filmēt un fotogrāfēt militārus un valsts nozīmes objektus. Aizliegts fotogrāfēt dažos muzejos. Fotogrāfējot vietējos iedzīvotājus, vēlams iepriekš pajautāt atļauju
Transports. Pilsētas sabiedriskajā autobusā biļete maksā 8 kunas, viena kilometra cena braucienam ar taksometru arī maksā 8 kunas.
Automašīnu noma. Automašīnas noma uz vienu diennakti Jums izmaksās no 280 līdz 600 kunām, atkarībā no spēkrata tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 21 gadu , kurām ir starptautiskā autovadītāja apliecība, ar stāžu ne mazāk kā 2 gadi. Mašīnu izsniedz ar piepildītu degvielas bāku. Nomā tā jāatgriež arī ar pilnu bāku (dīzeļdegviela maksā 5,5 kunas 1 l, bet benzīns – 7-9 kunas 1 l).
Pludmale. Saulessargu un krēslu noma maksā aptuveni 20 kunas. Lielākā piekrastes daļa ir akmeņaina, tāpēc iesakām nodrošināties ar matraci.
Ievedamo priekšmetu ierobežojumi. Horvātijā aizliegts ievest vairāk kā 1 l stipro alkoholisko dzērienu, 2 l liķiera vai dzirkstošā vīna, 2 l galda vīna, 200 gab. cigaretes vai 100 gab. cigarellas, 50 gab. cigāru, 50 g smaržu, 250 ml odekolona.
APSKATES OBJEKTI
Horvātijas kalni un smaragda Adrija.
Adrijas jūra apskalo nelielās valstiņas krastus, kas izvietojusies Balkānu pussalā. Šo teritoriju var droši nosaukt par Eiropas skaistāko piekrasti. Dināru kalni, liekas, iebriduši Adrijas jūrā. Gleznaino piekrastes ainavu veido klinšainās pludmales. Valsts daili ir aprakstījuši daudz rakstnieku, tā iemūžināta slavenu mākslinieku audeklos. Senās Horvātijas pilsētas ir kā mēmas vēstures notikumu, iedzīvotāju likteņu un slavenu cilvēku mīlas stāstu liecinieces, kuras segtas ar noslēpumainības plīvuru. Nejūtieties pārsteigti – daudziem Horvātijas atmosfēra liek no jauna iemīlēties.
Tūristiem iesakām aplūkot iespaidīgo klinšaino nogāzi, no jūras iznirušās salas, civilizācijas neskarto kalnu un ezeru ainavas. Saulainā vasara (2 600 saules stundu gadā) un dzidrais, līdz +26°C siltais jūras ūdens vilina atpūtniekus baudīt atpūtu. Šī ir viena no ekoloģiski tīrākām pasaules vietām. Desmit Horvātijas dabas parki ir pazīstami ne tikai ar valdzinošo ainavu, bet arī ar floras un faunas bagātībām.
Diemžēl, līdz ar Dienvidslāvijas sabrukumu, Eiropas sabiedrības acīs Horvātija piedzīvoja ātras un sāpīgas izmaiņas: no lieliskas atpūtas vietas tā pārtapa cietsirdīga kara epicentrā, gluži vai nolādētā vietā. Tomēr neskatoties uz piedzīvoto traģēdiju - deviņdesmito gadu baisajiem notikumiem, Horvātija gandrīz neko nav zaudējusi no neatkārtojamās pievilcības. Lielāko daļu tūristu iecienītās vietas karš saudzēja un iedzīvotāji varēja tām piešķirt pirmatnējo skatu. Nav šaubu, ka Adrijas jūra ir viena no tūristu apmeklētākajām vietām. Arī Horvātijas iekšiene ir neticami pievilcīga: neparasti skaisti meži, Plitvices ezeri, pļavas, upes, gleznaini pauguri. Nelielā Horvātija sevī apkopojusi daudz brīnišķīga, kas citās valstīs reti sastopams.
Vecpilsētu nelielās un šaurās ieliņas, baznīcas un klosteri saplūst ar kalniem. Šeit brīnišķīgi aug olīvu koki, mandarīnu un citronu koki, vīnogulāji, mandeļu koki, kalnu pļavās zied lavanda un mimoza, jo vasara ir silta, bet ziema - maiga. Pludmalēs nav smilšu – visapkārt tikai plakanas klintis, sasmalcinātas šķembas, toties visur skatam paveras brīnišķīgas un neatkārtojamas ainavas. Vēstures cienītāji Horvātijā radīs prieku sirdij un dvēselei. Viduslaiku atmosfēra saglabājusies Roviņas vecpilsētas mazajās ieliņās un nesen restaurētajā Dubrovnikā, kuru dēvē par Adrijas pērli. Interesenti var apmeklēt iespaidīgas senās Romas laiku drupas (tā ir lielā un iespaidīgā imperatora Diokletiana pils Splitā vai amfiteātris Istras pussalas Pulā). Arī apskatot Plitvices kalnu ezerus vienaldzīgo nav.
Horvātija sastāv no 122 pilsētām. Istras pussalā atrodas četras lielākās valsts pilsētas – Pula, Umaga, Poreča, Roviņa. Līdzās pussalai atrodas valsts lielākā osta – Rijeka.
Zagreba
Zagreba – 450 gadus vecā galvaspilsēta. No 1557.g. ir Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba. Kaut gan 1995.g. pilsētu apšaudīja ar raķetēm, lieli zaudējumi tai netika nodarīti – smaidošie tirgotāji atkal sagaida tūristus greznajos veikalos. Sv.Stefana katedrāli uzbūvēja 1899.g. Tūristus tā priecē ar XIII gs. freskām, renesanses soliem un baroka stilā veidotu marmora altāri un kanceli. Pilsētas ziemeļrietumu daļā tūristi parasti uzkāpj Lotršaka (Lotrscak) tornī, no kura pilsētu var apskatīt no visām debespusēm. Vērts apmeklēt Klovicevi Dvori galeriju, kur organizē mākslas darbu izstādes. Līdzās ir Sv. Marka baznīca ar daudzkrāsainu dakstiņu mozaīkas jumtu un skulptora Ivana Mestroviča darbiem, vēstures muzeju, horvātu muzeju, Zagrebas muzeju. Mākslas cienītājiem iesakām apmeklēt Štrossmaijera galeriju pilsētas lejas daļā. Skulptūru parks arī ir iecienīta apskates vieta. Izvēloties muzeju, iesakām pievērst uzmanību Mimaras muzejam, kurā apkopoti daudz iespaidīgu mākslas darbu. Tā ir viena no Eiropas pazīstamākajām mākslas galerijām. Pilsētā ir daudz skaistu parku. Maksimirs ir viens no vecākajiem (tā pirmsākumi rodami XVIII gs.) un lielākiem (18 ha) parkiem pilsētā. Tajā atrodas zooloģiskais dārzs. Horvātija lepojas arī ar vienu no skaistākajām kapsētām Eiropā ar krāšņiem mauzolejiem, kas atgādina neorenesanses laika stilu. Tā atrodas pilsētas ziemeļu daļā.
Rijeka
Rijeka – klinšaina pludmale un plaukstoša pilsēta. Līdzās Istras pussalai un Krkas salai atrodas lielākā Horvātijas ostas pilsēta Rijeka. Šeit ir daudz kultūras un zinātnes centru, daudz jauniešu, tāpēc te vienmēr mutuļo dzīve. Rijeka noteikti iepatiksies tiem, kas pēc atpūtas pludmalē meklē izklaides pilsētā. Rijekas pludmalēs ir daudz klinšu, atpūtnieki no rīta var jūrā izvietoties uz šīm „akmeņainajām saliņām” un vienatnē vērot kristāldzidro jūras ūdeni. Ūdens šeit ir tik dzidrs, ka var redzēt garām peldošas zivtiņas un akmeņus jūras dibenā, pa kuriem rāpo jūras eži un pieticīgu vietiņu sev meklē jūras zvaigznes.
Pēc restorānu, kafejnīcu vai bāru apmeklējuma zinātkārie tūristi atradīs interesantas vietas pilsētas vecajā daļā aiz Horvātijas Republikas laukuma. Vecpilsēta ir neliela, bet skaista. Tur valdošā atmosfēra līdzinās Venēcijai. Tiesa - bez tiltiņiem un kanāliem. Te, tāpat kā Itālijas pilsētā uz ūdens, 10 dienu garumā rīko iespaidīgus un krāšņus festivālus. Rijekas karnevāli kļūst aizvien populārāki.
Pilsētas senākais arhitektūras piemineklis ir Vecie pilsētas vārti (Stara Vrata).Vērot lielisku pilsētas panorāmu varēs uzkāpjot Pilsētas tornī (Pod uriloj) vai aizsardzības tornī, kā arī no Kalvārijas pakalna. Tieslietu pilī iesakām apmeklēt vēstures un jūrniecības muzeju.
Viduslaiku vēstures liecinieci Trsatas pili, kādreiz uzskatīja par stratēģiski svarīgu objektu. Mūsdienās tā ir iecienīta tūristu un pilsētas iedzīvotāju pastaigu vieta, kur organizē kultūras un izklaides pasākumus, mākslinieki tirgo savus izstrādājumus un ir daudz suvenīru veikaliņu. Pakalna pakājē līdzās pilij atrodas Sv.Jaunavas Marijas baznīca, franciskāņu klosteris un Sv. Jura baznīca.
Dubrovnika
Dubrovnika – Adrijas skaistākā pilsēta. Valsts dienvidos izvietojusies pilsēta-cietoksnis Dubrovnika jau 1 300 gadus ir slavena lieliem akmeņiem izliktām ielām un laukumiem, augstām mājām, klosteriem, baznīcām, pilīm, strūklakām un muzejiem. To uzskata par vienu no skaistākajām Adrijas jūras piekrastes pilsētām. Dubrovnika iekļauta UNESCO pasaules vēstures un kultūras mantojuma saraksta zelta fondā.
Visā Horvātijas teritorijā ir tīrs ūdens, tomēr pastāv uzskats ka Adrijas jūra pie Dubrovnikas ir īpaši tīra. Tas ir pazīstamākais kūrorts Horvātijas dienvidos. Šeit ir maigs Vidusjūras klimats, lieliska daba (priežu sili, ciedru un lauru koki). Dubrovnikas krāšņums – jūras piekrastes garumā izsijātās salas, kuru apskatei tiek organizētas ekskursijas. Aiz pilsētas, jūras krastā ir krāšņas, zaļumos slīgstošas lagūnas, kurām līdzās atrodas vairāki tūristu ciematiņi.
Rakstnieks Bernards Šovs ir teicis: „Tam, kurš meklē paradīzi zemes virsū, jāapmeklē Dubrovnika, jo nekur citur vairs neatrast tādu cēlumu un mierīgumu”.
Pilsētu dibināja VII gs. tai apkārt uzceļot garu akmens sienu, kuru vairāku gadsimtu garumā pārbūvēja. Sienas garums ir vairāk kā 2 km, augstums – 25 m. Sienas 16 torņi atstāj neaizmirstamu iespaidu uz katru, kurš pabijis Dubrovnikā.
Pilsētā ir iecienīti zinātnes un kultūras objekti. Apskates vērta ir mākslas galerija, jūrniecības muzejs, novada etnogrāfiskais muzejs, katedrāle, pilsētas aizbildņa Sv.Blaziusa baznīca. Pilsēta ir slavena ne tikai ar daudzajiem vēstures pieminekļiem, bet arī ar kūrortu. Katru gadu te norisinās starptautiski festivāli – klimats tam ir atbilstošs. Laika apstākļi piesaista arī sportistus – visa gada garumā Dubrovnikā norisinās starptautiskas sporta sacensības.
Splita
Splita – cēlākā pilsēta. Splita ir Dalmācijas provinces centrs. Tā atrodas starp Dubrovniku un Zadaru, to uzskata par Horvātijas cēlāko pilsētu. Pilsētas nosaukums cēlies no latīņu vārda Palatium, kas nozīmē „pils”. Pilsēta, kas nesen atzīmēja savu 1 700 jubileju, dibināta vietā, kur slējās Romas imperatora Diokletiana pils. Pils izcēlās ar grandioziem izmēriem. Tās teritorijā ierīkoja imperatora rezidenci, kā arī dievnamu un mauzoleju. Līdz mūsdienām saglabājies oriģinālais vestibils, kolonāde, Jupītera templis. Diokletiana mauzoleja palieku vietā tagad atrodas katedrāle. Līdzās – viduslaiku ēkas, tai skaitā arī XV gs. uzbūvētais Rātsnams.
Viens no interesantākiem Splitā ir XVII gs. cietoksnī iekārtotais jūras muzejs, kurā apkopota liela karšu, fotogrāfiju, gliemežvāku, rokudarbu, instrumentu un ieroču kolekcija. Zem klajas debess iekārtotais arheoloģijas muzejs arī šķiet interesants tūristiem. Mestroviča galerijā savākta iespaidīga talantīgo horvātu tēlnieku-modernistu skulptūru ekspozīcija.
Splita – populārs horvātu kūrorts ar eksotiskām lagūnām, lieliskām viesnīcām un vilinošām pludmalēm. No kūrorta ļoti ērti nokļūt Brača un Hvara salās, no šejienes tālāk iespējams apmeklēt Krkas parku un Plitvices ezerus.
Runā, ka šeit dzīvojot visskaistākās horvātu sievietes – divas no viņām kronētas par „Mis Pasaule”.
Horvātijas salas – piekrastes pērles
Krkas sala.
Lielākā horvātu sala Adrijā, kurā ir arī lidosta. Salu ar valsts kontinentālo daļu savieno mūsdienīgs tilts. Krka atšķiras ar neaprakstāmi skaistu dabu un maigu klimatu. Salas ainavu papildina daudz mazu lagūnu un jomu. Adrijas jūrā ir zivju, garneļu, krabju un citu jūras velšu pārpilnība un plaukst zvejniecība. Krka ir pazīstama ar iespaidīgo vecpilsētu, katedrāli, pilsētas sienas drupām un, protams, ar medikamentu ražošanu (uz daudziem zāļu iesaiņojumiem noteikti būsiet pamanījuši uzrakstu KRKA).
Brača sala.
Adrijas jūras otra lielākā sala, kuras centrā atrodas pati augstākā Horvātijas salu smaile – Vidova kalns (Vidova Gora 779 m). Salā iegūto kaļķakmeni izmantojuši daudzu pasaulē zināmu ēku celtniecībai: piemēram, Diokletiana pilij Splitā, Baltajam namam Vašingtonā. Sala ir viens no labākajiem Horvātijas kūrortiem. Te atrodas gleznainākā pludmale Adrijas jūras piekrastē – Zelta rags (Zlatni rat), kura fotogrāfijas izmanto Horvātijas reklāmas katalogos un atklātnēs.
Košļjunas sala
(Košljun) nelielajā salā ir iespēja apmeklēt franciskāņu klosteri un muzeju. Salas ciematiņš ir pazīstams ar senām vīndaru tradīcijām, tur Jums piedāvās nobaudīt vietējo vīnu.
Pagas sala
Pagas sala ir slavena Horvātijā ar aitas piena sieru. Salu iecienījuši mednieki, kuriem šeit izveidoti īpaši labvēlīgi apstākļi.
Cres sala viduslaikos piederēja Venēcijas Republikai, kuras arhitektūras stils aizvien redzams salas ēkās.
Nacionālais parks „Plitvices ezeri”. Parku 1979.g. iekļāva UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ūdens virsmas parkā aizņem 217 ha, meža platība – 22 308 ha.
Tūristu ērtībām te izveidotas lieliskas taciņas pastaigām, pa kurām ejot iespējams ieraudzīt parka visskaistākās vietas. Vietām taciņas ir ar koka segumu – laipas pārliktas pāri nelieliem ezeriem, vietām uzcelts tiltiņš līdzās stāvai klintij, vietām tās līkumo pa kalnu pakāji. Pāri lielākiem ezeriem var pārkļūt ar jahtu, plostu, bet ielejas restorānā lieliski papusdienot. Gleznainajā parkā pavadīta diena Jūs nenogurdinās.
Mežiem apaugušajos kalnos slēpjas 16 lieli un mazi ezeri ar kristāldzidru ūdeni. Ezeri izvietojušies dažādos augstumos, ūdens no augstākiem ezeriem ar šaurām kaskādēm tek lejā pa klinšu sienām. Šauro strūkliņu straumīte rada neatkārtojamu ainavu. Tūristi te jūtas kā burvīgā pasakā, kuru nav skārusi cilvēka roka. Zivju bari kristāldzidrajā ūdenī piepeld tieši pie tūristu taciņām.
Kalnu nogāzēs starp kokiem aug ciklamenas (tās pašas, kuras pie mums audzē istabas apstākļos).
Plitvices ezeri izceļ Horvātijas kalnu neatkārtojamo skaistumu. Te noteikti ir jāatbrauc un jāredz savām acīm daiļumu, kuru radījusi daba.