Kanāriju salas
Cenas ceļojumiem uz Grancanaria
Kanāriju salas - tās ir mūžīgā pavasara salas, kurās laiks nemēdz būt slikts un lietains, tveicīgi karsts vai dzeloši salts.
Arhipelāgs sastāv no šādām salām:
Tenerife (2034 km²)
Fuerteventura (1660 km²)
Grankanārija (Gran Canaria) (1560,1/km²)
Lansarote (845.9 km²)
Palma (La Palma) (706 km²)
Gomera (La Gomera) (369,76 km²)
Jerro (El Hiero) (268,71 km²).
Kanāriju arhipelāgu, Spānijas Karalistes autonomo apgabalu, veido septiņas lielas un sešas mazas vulkāniskas izcelsmes salas, kas atrodas Atlantijas okeānā. Tas ir vistālākais jaunās Eiropas punkts – no Āfrikas kontinenta rietumu piekrastes to šķir 108 km, bet no Pireneju pussalas – aptuveni 1500 km.
Lielākās salas: Tenerife, Fuerteventura, Grankanārija, Lansarote, Palma, Gomera, Jerro. Divās provincēs iedalītas salas, kas atšķiras ne tikai ar ainavu un klimatu: rietumu province (galvaspilsēta – Santakrusa de Tenerife) un austrumu province (galvaspilsēta – Laspalmasa). Augstākā vieta – Teide virsotne (3718 m) atrodas Tenerifes salā.
Viesnīcu specifika: Jāzina, ka Tenerifes un Grankanāras viesnīcās reģistrējoties, tūristiem, iespējams, nāksies iemaksāt drošības naudu par viesnīcas sniegtajiem papildus pakalpojumiem (starptautiskajām tālruņa sarunām, mini bāra izmantošanu u. tml.). Drošības naudas apmērs katrā viesnīcā var atšķirties. To var iemaksāt eiro vai izmantojot kredītkarti, ar kuras palīdzību Jūsu kontā tiks nobloķēta atbilstoša naudas summa. Drošības naudu atgriež atpakaļ tad, kad viesis izbrauc no viesnīcas.
Kanāriju salās nav viesnīcu ar privātām pludmalēm. Ieeja pludmalē ir bez maksas, taču par guļamkrēslu un saulessargiem pludmalē jāmaksā atsevišķi. Uz pludmali vai baseinu dodoties, līdzi jāņem savu dvieļi. Aizliegts ņemt līdzi viesnīcas dvieli. Dažās viesnīcās pludmales dvieli var saņemt, iemaksājot drošības naudu, vai saņemot dvieli nomā.
Numura atslēgu jāatstāj pie reģistrācijas letes, jo par atslēgas nozaudēšanu iekasē soda naudu.
Vispopulārākie ēdieni Kanāriju salās ir: papas arrugadas – sālsūdenī vārīti kartupeļi ar visu mizu (tos vāra tikmēr, kamēr viss ūdens iztvaikojis un kartupeļi pārklājas ar sīkiem sāls kristāliem), kurus pasniedz kā piedevu zivju un gaļas ēdieniem; sancocho canario – sautēta zivs (visbiežāk asaris); ropa vieja – sautēta vistas gaļa, liellopa gaļa, kartupeļi; conejo al salmorejo – īpašā mērcē sautēts trusis; baifo un machorra – kazas gaļa; arroz con verduras – rīsu salāti ar sagrieztu papriku, kukurūzu un tomātiem.Daudzus ēdienus pasniedz kopā ar mojo – īpašu mērci, kurai pievienoti ķiploki un citas piedevas, kas piešķir mērcei noteiktu krāsu (tā var būt sarkana vai zaļa), un gofio – kukurūzas miltu putru vai plācenīšiem. Kanāriju salās var nobaudīt arī spāņu virtuves tradicionālos ēdienus: paella – rīsu ēdiens ar jūras veltēm un kapātu gaļu, gazpacho – no dažādiem dārzeņiem gatavota aukstā zupa, caldera de pescado – zivju zupa spāņu gaumē, tortillas – omletes ar dārzeņiem, sieru, zaļumiem, sīpoliem u. tml. Pie agrāk nebaudītiem ēdieniem ieteicams pierast pamazām, sākot ar nelielām porcijām. Populārākais deserts Kanāriju salās ir saldais mandeļu krēms, kam pievienots olas dzeltenums un kanēlis. Tā nosaukums ir bienmesabe. Par desertu uzskata arī siera un augļu izlasi (quesos y frutas), kā arī banānus flambe (platanos flambeados). Spānijā iecienīta ir triju veidu kafija: cafe solo – melna kafija, cortado – kafija ar nelielu piena piedevu, cafe con leche – kafija ar pienu (puse piena un puse kafijas).
Vietas, kuras noteikti būtu jāapskata.Tenerifē būtu ieteicams apskatīt Loro parku ar tā eksotiskajiem augiem un dzīvniekiem. Spilgtu iespaidu rada Maskas aiza, kas atrodas salas vidienē un kurā izvietojusies nesen no visas apkārtējās pasaules pilnīgi nošķirts ciematiņš. No šejienes paveras elpu aizraujoši skati. Jāapskata arī Teide vulkāns, kas ir trešais lielākais pasaulē, kā arī vulkāna apkaime izveidotais Nacionālais parks.
Grankanārā noteikti ir vērts apskatīt salas galvaspilsētu Laspalmasu ar tās savdabīgo, Kanāriju salām raksturīgo vecpilsētu, kas bruģēta ar melnu lavu un apbūvēta ar arhitektoniski neparastām mājām. Spilgtu iespaidu rada Palmitosas parks – īsti tropi, pilni eksotisku augu un dzīvnieku.
Pavadot Tenerifē un Grankanārā atvaļinājumu, ieteicams apskatīt arī citas arhipelāga salas – unikālo Lansarotes salu ar tās darbīgo vulkānu un „Timanfaya” Nacionālo parku, kā arī Gomēru – viszaļāko no Kanāriju salām, kurā atrodas „Garajonay” Nacionālais parks.
Nacionālā rakstura iezīmes. Kanāriju salu iedzīvotāji, kā jau visi spāņi, ir ļoti dzīvespriecīgi un viņiem piemīt iedzimta tieksme pēc saskarsmes. Viņu precīzi raksturo sakāmvārds “disfrutar la vida”, kas nozīmē „plūkt dzīves augļus”, jeb, citiem vārdiem sakot, priecāties par dzīvi. Spāņi ir jauki, sirsnīgi un draudzīgi cilvēki. Neņemot vērā to, saskarsmē ar ārvalstniekiem viņi ietur zināmu distanci un ar grūtībām veido ar tiem draudzīgas attiecības.
Izklaidēm spāņi velta tikpat lielu daudzumu savas enerģijas, cik darbam. Laiks, šajā valstī, ir izplūdis jēdziens: lielākoties spāņi pieskaņo darbu savām pašu vajadzībām, taču nedzīvo „pēc pulksteņa”. Tādēļ viņi bieži kavē, viņiem patīk patērzēt un viņi ir visai ziņkārīgi.
Maltīte Spānijā ir komunikācijas forma. Draugu kompānijā vai ģimenes lokā viņi pulcējas, lai kopā ieturētu pusdienas vai vakariņas. Pēc pusdienām spāņi dodas atpūsties: sākas siesta, kas ilgst divas vai trīs stundas. Šajā laikā slēgti ir visi veikali, iestādes, lielākā daļa kafejnīcu un pilsēta izskatās kā izmirusi. Vakariņas spāņi ēd vēlu, apmēram 21:00. Vakaros viņi labprāt pastaigājas pa ielām, iegriežas krodziņos, kur pie kafijas tases vai vīna glāzes tērzē un strīdas.
Daudziem spāņiem svarīgākās dzīvē ir ģimenes saites. Divas trīs paaudzes dzīvo zem viena jumta vai vismaz bieži satiekas. Jauni cilvēki nereti līdz pat 30 gadu vecumam dzīvo kopā ar vecākiem un atstāj viņu namu tikai tad, kad apprecas. Spāņi dievina bērnus un daudz uzmanības velta to audzināšanai.
Ko šajā valstī ir vērts izbaudīt? Tūristiem neaizmirstami skati ir dažādie tautas svētki, fiestas un festivāli, kurus katrā pilsētā rīko vairākas reizes gadā. Taču nevienā Eiropas valstī nemēdz būt tik daudz svētku, cik to ir Spānijā. Valstī nav tāda ciemata, mazpilsētas vai pilsētas, kurā netiktu rīkoti vēršu skrējieni, uguņošanas, improvizēti turnīri, seni rituāli un masu gājieni par godu kādam svētajam vai Jaunavai Marijai. Kanāriju salas ir izslavētas ar saviem karnevāliem, kuru pasākumu pārpilnības un kostīmu daudzveidības ziņā var sacensties ar slavenajiem Riodežaneiro karnevāliem. Tas ir viens no lielākajiem karnevāliem Eiropā – krāšņs, latīņamerikāņu mūzikas pavadībā notiekošs ielu gājiens, kura dalībnieki tērpušies ekstravagantos tērpos.
Neizdzēšamu iespaidu atstāj arī Tenerifes salas melnās pludmales, kuru smiltis ir sajaukušās ar vulkāniskajiem pelniem. Ir vērts apskatīt arī hipiju pludmali Kaletē, kur vēl šobaltdien pašu rokām celtās palmu zaru būdās dzīvo hipiji un viņu sekotāji. Citās tūristu iecienītās pludmalēs Grankanārā, Lansarotē, Fuertoventurā pludmales ir ievērojami gaišākas.
Grankanāras salā neizdzēšamu iespaidu rada grandiozā Maspalomas kāpa – baltas, tuksnesi atgādinošas smiltis, kas kontrastē ar salas vulkānisko ainavu.
Viesojoties Spānijas salās noteikti vajadzētu izbaudīt flamenko – ugunīgo spāņu deju, kuru dejo uz ielām, laukumos, nakts klubos un restorānos. Šis savdabīgais dejas stils radies XV gs. Andalūzijā. Dejas muzikālo pavadījumu spēlē uz ģitāras. Melnās drānās tērpušies vīrieši un sievietes dejo, papēžus piesizdami un klikšķinot kastaņetes.
Kanāriju salās noteikti vajadzētu nobaudīt jūras veltes – tās allaž ir svaigas un lieliski pagatavotas. Ieteicams nobaudīt arī „malvāziju” – vienīgo vīnu, kuru gatavo Kanāriju salās. Tos dēvē par karalisko vīnu, jo to bija iecienījusi cariene Katrīna.