Spānija
Eiropas Savienībā: kopš 1986. gada
Teritorija: 504 782 km²
Iedzīvotāju skaits: 39,2 milj.
Galvaspilsēta: Madride
Augstākais kalns: Mulasena virsotne, 3478 m
Garākā upe: Taho, 1008 km
Valoda: spāņu, mazākumtautības – kataloņi, galīsieši, baski, maljorkieši u.c.
Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija
Nauda: eiro
Bankas apkalpo klientus darbdienās no 08:15 līdz 14:00, sestdienās līdz 13:00, svētdiena ir brīvdiena. Valūtu ir iespējams apmainīt arī valūtas apmaiņas punktos, viesnīcās un ceļojumu birojos. Izvēloties valūtas apmaiņas vietu, jāņem vērā, ka banku vairākums ņem komisiju par pakalpojumiem. Minimālā komisija ir 1% pie valūtas apmaiņas.
Iebraukšanas un pārvietošanas režīms valstī. Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem nav vajadzīga vīza, ja atrašanās laiks Spānijā nepārsniedz 90 dienas gadā.
Lietderīgie sīkumi. Dzeramnauda Spānijā – ļoti sena tradīcija, tiek praktizēts bāros un restorānos, taksi, kinoteātros, viesnīcās, kaut gan parasti, apkalpošanas maksa tiek ieskaitīta rēķinā. Parasti dzeramnauda sastāda 5-10% restorānos un taksi. Kafejnīcās var atstāt 1-5 eiro. Viesnīcas apkalpojošam personālam, istabenei vai bagāžas nesējam – apmēram 1-2 eiro.
Taksometri. Taksi var izmantot, vainu apstādinot brīvu mašīnu tieši uz ielas, vainu paņemot to stāvvietā. Kūrorta pilsētās ir mērķtiecīgāk izmantot otro veidu, tā kā spāņu taksistiem nav pieņemt braukāt pa pilsētu, meklējot pasažierus. Pastāv speciālais „Radio-Taxi” (taksi pasūtīšana) dienests, caur to var pasūtīt taksi no viesnīcas/restorāna/lielveikala. Maksimālais pasūtītā taksi gaidīšanas laiks ir 10 minūtes.
Tualetes. Spānijā, kā arī jebkurā citā valstī, tualetes atrodas lidostās, dzelzceļa stacijās, kinoteātros, muzejos, visos bāros un restorānos. Parasti tualetes ir bezmaksas. Tualete tiek apzīmēta ar uzrakstiem „Servicious” (servisios) vai „Lavabo” (lavabo), (damas/senoras – sieviešu, caballeros/senores – vīriešu).
Uzmanību! Spānieši ir tie ārzemnieki, kuri ir ļoti laipni un draudzīgi, kaut gan dažiem „viss ir atļauts” – tāpēc komunicējot ar apkalpojošo sfēru bāros un restorānos, vienmēr pieprasiet ēdienkarti ar cenām, uzmanīgi pārbaudiet rēķinus, kas tiek uzstādīti apmaksai.
Restorāni. Spānijas restorāni sadalās uz piecām kategorijām, ko apzīmē ar atbilstošo dakšu skaitu. Gandrīz visi restorāni tiek slēgti reizi nedēļā. Pie restorāna ieejas tiek uzkārta ēdienkarte, kur ir norādīta ēdienu maksa. Restorānu lielākajā daļā ir tā saucamais Menu del Dia – kompleksais brokastis, kompleksās pusdienas vai vakariņas. Tādas kompleksās pusdienas ir lētākās, nekā tāds pats ēdienu skaits, ja ir pasūtīts atsevišķi. Kopumā cenas ēdieniem Spānijā nav augstas. Ir jēga pasūtīt kompleksās pusdienas, tas iznāk lētāk. Daži spāņu vīni ir lieliskās kvalitātes, piemēram, „Rioja”. Pasūtot to bārā, jāņem vērā, ka ja Jūs sēdiet pie letes, pasūtījuma maksa ir apmēram uz 15% zemākā, nekā pie galdiņa.
Bērni. Spānijā ļoti mīl bērnus, tāpēc var mierīgi doties uz jebkuru kafejnīcu, restorānu, vai svētkiem, ņemot līdzi savu bērniņu, - pat vēlu vakarā. Viesnīcu vairākums arī ir atbilstoši sagatavoti ģimeņu pieņemšanai kopā ar bērniem.
Pludmales. Visas pludmales ir bezmaksas, īpatnība – Spānijas viesnīcām nav privāto pludmaļu, visas pludmales pieder pilsētai. Jūs maksājiet tikai par papildus pakalpojumiem – saulessargi, guļamkrēsli, atpūtas krēsli.
Simboli: vīni, vēršu cīņas, flamenko mūzika
Spānija – tā ir vēršu cīņu un flamenko valsts, bezgalīga saules, vīna un deju fiesta. Tā ir Dona Kihota un vējdzirnavu zeme. Mūsdienās šī valsts, kura vēl pirms 30 gadiem bija pazīstama ar konservatīvām tradīcijām un ģenerāļa Franko režīmu, tagad ir kļuvusi par vienu no liberālākajām un tolerantākajām Eiropas valstīm. Spānija ir ievērojama ne tikai ar savu kultūras un vēstures mantojumu, bet arī ar patiesu daudzveidību. Ikviens šejienes reģions atšķiras ar savdabīgumu un oriģinalitāti, taču visus valsts iedzīvotājus vieno mīlestība uz mūziku, dejām, dziesmām, optimistiska un pozitīva dzīves un apkārtējās pasaules uztvere.
Spānija atrodas Vidusjūras klimatiskajā joslā, kurai raksturīgi divi gadalaiki. Klimata daudzveidību nosaka valsts plašā teritorija, savdabīgais reljefs, Vidusjūras un Atlantijas okeāna ietekme. Valsts ziemeļos ir visaugstākais mitruma līmenis. Austrumu un dienvidu piekrastēs, kā arī salās ziemas ir maigas, bet kontinenta centrālajā daļā gaisa temperatūra bieži mēdz noslīdēt zem nulles. Vasaras visur ir karstas, izņēmums ir tikai kalnu apgabali.
Ja ieskatāmies Spāņu virtuvē tad tā ir īsta Vidusjūras reģiona valstu virtuve, kurā dominē zaļumi, tomāti, baklažāni un paprika. Kopš seniem laikiem spāņi uzturā lieto vīnogas un olīvas, kā arī izmanto no tām iegūtus produktus – vīnu un eļļu. Dažādu provinču virtuves tradīcijas atšķiras cita no citas. Kanāriju salu virtuvei raksturīgi no vietējiem produktiem – svaigām zivīm, jūras veltēm, kazas gaļas, salā augošajiem augļiem un dārzeņiem, piemēram, avokado, tomātiem, papajas un banāniem pagatavoti ēdieni. Visus ēdienus pasniedz papildinātus ar daudzveidīgām, pikantām un aromātiskām mērcēm. To pagatavošanai ir simtiem recepšu. Visdažādākos salātus un zaļumus ceļ galdā gan kā patstāvīgus ēdienus, gan kā piedevas zivju ēdieniem.
Alkoholiskie dzērieni. Spānija ir izslavēta ar savām senajām vīna darīšanas tradīcijām. Tādēļ kopā ar ēdieniem vienmēr pasniedz spāņu baltvīnu (vino blanco) vai sarkanvīnu (vino tinto). Populārākos vīnus darina kontinentālajās vīna darītavās „Torres”, „Rioja” un„Siglo”. Taču ikvienā salas restorānā var nobaudīt arī mājās darinātu vīnu (vino de casa), kuru parasti pasniedz krūkās. Kanāriju salās, tāpat kā kontinentālajā Spānijā, cieņā ir Sangria – sarkanvīna un šampanieša kokteilis, kuru pasniedz krūkās ar ledu un pievienotiem sagrieztiem svaigiem augļiem. Tikai Kanāriju salās dara Malvazia vīnu, kam ir īpaša, salda garša un neparasti dzintaraina krāsa. Kanāriju salas ir slavenas ar savu rumu, konjakiem un liķieriem. Populāri Kanāriju salās ir arī spāņu vīni: Dorada un San Miguel.
Spāņi ir jauki, sirsnīgi un draudzīgi cilvēki. Neņemot vērā to, saskarsmē ar ārvalstniekiem viņi ietur zināmu distanci un ar grūtībām veido ar tiem draudzīgas attiecības.
Izklaidēm spāņi velta tikpat lielu daudzumu savas enerģijas, cik darbam. Laiks, šajā valstī, ir izplūdis jēdziens: lielākoties spāņi pieskaņo darbu savām pašu vajadzībām, taču nedzīvo „pēc pulksteņa”. Tādēļ viņi bieži kavē, viņiem patīk patērzēt un viņi ir visai ziņkārīgi.
Maltīte Spānijā ir komunikācijas forma. Draugu kompānijā vai ģimenes lokā viņi pulcējas, lai kopā ieturētu pusdienas vai vakariņas. Pēc pusdienām spāņi dodas atpūsties: sākas siesta, kas ilgst divas vai trīs stundas. Šajā laikā slēgti ir visi veikali, iestādes, lielākā daļa kafejnīcu un pilsēta izskatās kā izmirusi. Vakariņas spāņi ēd vēlu, apmēram 21:00. Vakaros viņi labprāt pastaigājas pa ielām, iegriežas krodziņos, kur pie kafijas tases vai vīna glāzes tērzē un strīdas.
Daudziem spāņiem svarīgākās dzīvē ir ģimenes saites. Divas trīs paaudzes dzīvo zem viena jumta vai vismaz bieži satiekas. Jauni cilvēki nereti līdz pat 30 gadu vecumam dzīvo kopā ar vecākiem un atstāj viņu namu tikai tad, kad apprecas. Spāņi dievina bērnus un daudz uzmanības velta to audzināšanai.
Madride
Madride ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas valsts vidienē. Spānijas ekonomikas un kultūras centrs.
Madridē senās pilsētas būves mijas ar moderno arhitektūru. Madridē ir viens no Eiropas populārākajiem mākslas muzejiem - Prado, kā arī Museo Thyssen-Bornemisza, slavenā strūklaka La fuente de Cibeles, Catedral de la Almudena, šeit ir daudz krodziņu un tapas bāru.
Barselona
Barselona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā. Otra lielākā pilsēta Spānijā, galvenais Katalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.Pazīstama ar savu futbola komandu - FC Barcelona. Netālu no Barselonas atrodas Circuit de Catalunya - Formula 1 Spānijas GP trase.
Ievērojamākās vietas: La Rambla - slavenākā Barselonas iela, La Sagrada Fam?lia - Gaudi celta baznīca (nepabeigta), Liceu - Barselonas opera, Parc Güell - Gaudi projektēts parks.
Valensija
Valensija pilsēta Spānijas austrumos Vidusjūras krastā pie Turjas upes. Trešā lielākā pilsēta Spānijā, Valensijas autonomās komūnas galvaspilsēta. Liela osta.
Valensija slavena ar tradicionālajiem Falles svētkiem 19. martā, kurā tiek sadedzinātas milzīgas dažāda sižeta papjē-mašē lelles, ar savu tradicionālo paelju un horchata (bezalkaholisks dzēriens, ko gatavo no riekstiem, ūdens un cukura) un ultramoderno Santjago Kalatravas projektēto Mākslas un Zinātnes pilsētu.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta gotiskā Valensijas Zīda birža. Pilsēta ir pazīstama arī kā jūgendstila centrs.