Grieķija
Cenas ceļojumiem uz Halkidiki, Salonikiem u.c.
Cenas ceļojumiem uz Peloponesu
Grieķija ir valsts, kur saplūst Austrumu un Rietumu kultūras, tā ir demokrātijas, mākslas un Olimpisko spēļu dzimtene. Vārds „Grieķija” ir palicis mantojumā no senajiem romiešiem. Antīkie grieķi savu zemi sauca par „Ellādi” vai„Ellasu”. Ellāde bija sengrieķu civilizācija no III gs.līdz II gs. pirms mūsu ēras. Grieķijas vēsturē var izdalīt vismaz divus uzplaukuma periodus: pirmais - antīkā Grieķija, kas eksistēja līdz apvienošanai ar Romas impēriju 146. g. p.m.ē., un otrais, kurš ilga no mūsu ēras 395. g., kad Romas impērija sadalījās divās – Austrumu un Rietumu daļās - līdz 1453. g., kad turki iekaroja Austrumu (Bizantijas) impēriju. Jauns posms valsts vēsturē sākās 1830. g. ar Grieķijas atbrīvošanu no turku-osmaņu valdīšanas. 1952. g. Grieķiju uzņēma NATO, bet 1981. g. tā pievienojās Eiropas Savienībai.
Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Lielāko valsts daļu aizņem nelielie Pindu kalni, augstākā virsotne – Olimps (2917 m)
Grieķija ir Rietumu civilizācijas šūpulis, teātra, demokrātijas, filozofijas un sporta sacensību dzimšanas vieta. IXgs. pirms mūsu ēras radās grieķu alfabēts, kurš vēlāk kļuva par visas Eiropas ābeču pamatu. Grieķu valoda ir viena no vecākajām Eiropā. Ar antīko Grieķiju ir saistītas pirmās zināmās enciklopēdijas.
Mūsdienu Grieķijas teritorijā atradās divi no septiņiem pasaules brīnumiem: Zeva statuja un Heliosa statuja, kas vairāk pazīstama ar nosaukumu Rodas Koloss.
Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles tika organizētas Atēnās 1896. g. Tajās piedalījās 311 vīrieši un neviena sieviete.
Grieķijā ir Eiropā visgarākā krasta līnija (13 676 km). Vairāk kā divas trešdaļas valsts teritorijas aizņem kalni. Grieķijā atrodas unikāls Korinta kanāls, kurš slavens ar saviem stāvajiem, klinšainajiem krastiem.
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Atēnas
Lielākās pilsētas: Saloniki, Patras, Vola, Larisa, Irakliona
Oficiālā valoda: grieķu
Reliģiskā piederība: grieķu pareizticīgie (97%), musulmaņi
Klimats: subtropisks, Vidusjūras. Vasara sausa un karsta, vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir 25-28°C. Ziemas ir maigas (janvārī vidējā gaisa temperatūra ir 4-12°C) un samērā lietaina. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos virs 700-800 m. Vidējais nokrišņu daudzums 400-700 mm gadā, līdzenumos līdz 1500 mm gadā. Vislabāk ceļot ir periodā no marta līdz maija vidum vai no oktobra vidus līdz decembrim.
Elektrība. 220 V, 50 Hz.
Telefons. Valsts kods – 30, Atēnu – 211, Saloniku – 2310, Hēraklejas (Krēta) – 2810. Telefona automātos tiek izmantotas kartes 4 eiro vērtībā, kuras var iegādāties kioskos un tirdzniecības centros.
Nauda. Grieķijas naudas vienība ir eiro (€).
Bankas. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00. Tūrisma sezonā vairums banku strādā arī pēcpusdienā.
Veikali. Privātie veikali strādā pēc pašu ieskatiem, visbiežāk 10.00 - 22.00. Lielveikali darbojas līdz plkst. 21.00. Pusdienas pārtraukums (grieķu siesta) ilgst no plkst. 14.00 vai plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 vai attiecīgi līdz plkst. 18.00.
Dzeramais ūdens. Nav ieteicams lietot krāna ūdeni. Katrā bārā, restorānā un veikalā var nopirkt gāzētu vai negāzētu minerālūdeni.
Dzeramnauda. Tradicionāli viesmīļiem un viesnīcu darbiniekiem atstāj dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas.
Apģērbs. Grieķijā ir karsta un sausa vasara, tādēļ ieteicams izvēlēties vieglas drēbes un ērtus apavus. Citu īpašu prasību vai ieteikumu nav. Augstākās klases viesnīcās, apmeklējot restorānus, ir jāievēro zināma ģērbšanās etiķete (kungiem - uzvalki, garas bikses, dāmām - kleitas). Apmeklējot klosteri, ieteicams vilkt slēgtu apģērbu, nav ieteicams vilkt šortus.
Ārsti un slimnīcas. Pēkšņas slimības vai nelaimes gadījumā ar viesnīcas administratora palīdzību izsauciet ārstu. Dodoties ceļojumā, neaizmirstiet iegādāties medicīniskās apdrošināšanas polisi, uzmanīgi izlasiet visu tur norādīto informāciju. Precizējiet apdrošināšanas prēmijas saņemšanas kārtību (kādi dokumenti nepieciešamības gadījumā Jums jāuzrāda apdrošināšanas sabiedrībai). Apdrošināšanas kompānijas parasti pieprasa sekojošus dokumentus par medicīnas pakalpojumiem: izziņu no ārsta, kurā uzrādīta diagnoze, rēķinu par medicīnas izdevumiem ar ārsta parakstu un zīmogu, zāļu recepti un kvīti par zāļu apmaksu. Iztērēto naudu Jums atmaksās pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas apdrošināšanas kompānijā.
Drošība. Pastāvīgi nēsājiet galvas segu, saulesbrilles, lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās izvairieties no ilgas uzturēšanās saulē. Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūru starpības ietekmē Jūs varat saslimt ar angīnu. Naudu, dārglietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā (par papildus samaksu to iespējams noīrēt viesnīcas reģistratūrā). Ja pazaudēsiet pasi, Jums būs jādodas uz Atēnām, uz Latvijas Republikas vēstniecību.
Video un foto uzņemšana. Stingri aizliegts filmēt stratēģiski svarīgus objektus un lidostas. Lai filmētu muzejos un baznīcās, dažkārt nepieciešama speciāla atļauja.
Transports. Grieķijā ir ļoti ērts ceļu tīkls un regulāra satiksme. Pilsētas autobusu biļetes var iegādāties kioskos vai pieturās, starppilsētu autobusos braukšanas biļetes var iegādāties pie vadītāja. Pilsētās ir pieejami taksometri. Lielākā daļa no tiem ir aprīkota ar skaitītājiem, kas darbojas dažādos cenu režīmos atkarībā no diennakts laika un nedēļas dienas. Vidēji 1 km cena ir 1 eiro.
Automašīnu noma. Automašīnas noma uz vienu diennakti Jums izmaksās no 45 līdz 170 eiro atkarībā no tās tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 21 gadu, kurām ir starptautiskā autovadītāja apliecība.
Ievedamo priekšmetu ierobežojumi. ES valstīs personisku priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskas lietošanas priekšmetiem tiek uzskatīti: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 l alkoholisko dzērienu, 20 l stiprināta vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 l vīna, no kuriem 60 l var būt dzirkstošais vīns, un 110 l alus.
Krētas sala
Krēta ir vislielākā Grieķijas sala, tā iezīmē Egejas jūras līniju un ir kā robeža starp Eiropu un Āfriku. Sala ir 260 km gara virzienā no rietumiem uz austrumiem, tās maksimālais platums – 60 km. Salas krasti ir izroboti ar daudziem mazākiem un lielākiem līčiem, salas iekšzemē dziļas ielejas šķērso augsti kalni. Salai ir sena vēsture, kuru var sajust vēl arvien, dodoties apskatīt neskaitāmos arhitektūras pieminekļus. Tā ir arī skaista brīvdienu pavadīšanas vieta, ar savu patīkamo klimatu un iedzīvotāju viesmīlību sagādājot viesiem neaizmirstamas atmiņas.
Rodas sala
Roda – lielākā no Dodekanesas arhipelāga salām. Tā atrodas Egejas jūras dienvidaustrumu daļā, pie Turcijas dienvidrietumu piekrastes. Rodas sala, pateicoties vienmēr spožajai saulei, neatkārtojamajām ainavām un senatnes pieminekļiem, ir viena no apmeklētākajām salām pasaulē. Ģeogrāfiski Roda atrodas vairāk uz dienvidiem nekā pārējās grieķu salas, tāpēc atšķiras ar daudz maigāku klimatu. Atpūsties Rodas salā var faktiski visu gadu. Saule šeit spīd 300 dienas gadā, un ir ļoti mitrs, tāpēc salu klāj bagātīgs un daudzveidīgs augu klāsts.
Santorīni sala
Santorīni ir vieta, par kuru ceļotāji uzzina jau pirms ierašanās Grieķijā. Šis dabas brīnums ir kļuvis par savdabīgu grieķu salu vizītkarti. Santorīni ir visromantiskākā Grieķijas sala, tajā viss ir kā noslēpumā tīts: gan salas vēsture, gan sniegbaltās senās mājas jūras krastā, gan klusās līkumotās ieliņas un jau sen aizmigušais vulkāns, kas devis dzīvību šai vietai. Sala ir bagāta ar gleznainām ainavām, tīrām plašām pludmalēm, maziem romantiskiem ciematiņiem. Ar Santorīni vārdu saistītas daudzas leģendas: daži to sauc par daļu no zaudētās Atlantīdas, citi – par Egejas jūras Pompejām. Mūsdienu Santorīni ir izveidojusies pēc milzīga vulkāna izvirduma, kas notika apm. ap 1450. gadu p.m.ē. Apdzisušais vulkāns vai, precīzāk, tas, kas no tā palicis, pēdējo reizi atmodās 1950. gadā, izraisot jūtamu zemestrīci.
Halkidiki
Halkidiki pussalā Jums būs lieliska iespēja apmeklēt Grieķijas otru lielāko pilsētu - Salonikus, Meteoras klosterus Kalambakā, kurus uzcēla 600 m augstumā stāvu klinšu galotnēs, nokļūt pie Olimpa kalna, kur, kā vēsta mīti, dzīvoja dievi, apkuģot apkārt Afona kalnam, kurā dzīvo tikai mūki un vientuļnieki.
Grieķu virtuve ir ļoti daudzveidīga, un tradicionālas tajā ir olīvas, fetas siers, vīns, kā arī daudz dārzeņu, jūras produktu un gaļas. Tas viss ir bagātīgi papildināts ar olīveļļu, citronu sulu, dažādām garšvielām un sasildīts karstās saules staros.
Maltīte jau izsenis ieņem būtisku lomu grieķu ikdienas dzīvē. Tā ir atpūta, sarunas un visa dzīve. Pusdienas ir laiks, kad sanāk kopā visa ģimene – tiek apspriestas ikdienas lietas un, protams, iecienītā tēma – politika.
Grieķija ir īsta gardēžu paradīze, taču galvenais ir noskaidrot, ko īsti sirds kāro!
Kafijas cienītājiem noteikti ir jāapmeklē kafetērijas. Tur jums piedāvās ne tikai dažādu veidu kafiju, bet arī svaigi spiestas sulas, kokteiļus, saldējumu un konditorijas izstrādājumus. Grieķu kafija (ellinikos kafes – nekādā gadījumā to nedrīkst saukt par turku kafiju, lai gan pēc būtības tas ir viens un tas pats) tiek pasniegta mazās tasītēs kopā ar glāzi auksta ūdens vai frape – tā ir īpašā veidā saputota šķīstošā kafija ar ledu un pienu, kas patīkami uzmundrinās karstā dienā.
Ja vēlaties nedārgi un garšīgi paēst, izvēlieties vietas, kuras apmeklē paši grieķi. Tur jums piedāvās plašu dārzeņu, gaļas un zivju ēdienu klāstu: musakas (baklažāni, kartupeļi un malta gaļa, izklāta kārtām kopā ar mērci), pasticio (makaroni ar maltu gaļu un mērci), dzadziki (biezs jogurts ar gurķiem un ķiplokiem), kā arī daudzveidīgas uzkodas un salātus. Noteikti ir jānobauda slavenais kazas siers, to parasti pasniedz ar lielos gabalos sagrieztiem tomātiem, gurķiem, zaļajiem pipariem, sīpoliem un olīvām. Daudzos restorānos piedāvās ēdienus no Grieķija salu, Mazāzijas vai pat seno grieķu virtuves.
Alkoholiskie dzērieni. No alkoholiskajiem dzērieniem populārs ir jauns, neizturēts vīns „Recina”. Tā izgatavošanas tradīcijas ir saglabājušās no Homēra laikiem. Vīnam pasaulē nav analoga, jo tā ražošanā tiek pielietoti priedes sveķi. „Recinu” gatavo no vietējo Savatjan un Roditis vīnogu šķirnēm. Populāri dzērieni ir arī ozo – anīsa degvīns - atšķaidīts ar ūdeni tas paliek balts, un rakija – ļoti stiprs vīnogu degvīns. Grieķijā tiek ražots plaši pazīstamais brendijs „Metaksa”.