Itālija
Platība. 301 230 km2
Galvaspilsēta. Roma
Valoda. Oficiālā valoda – itāliešu. Populāras ir angļu un franču valoda
Reliģija. 83% Romas katoļu, 1% veido protestanti, 14% ateisti
Nauda.No 2002. gada naudas vienība Itālijā ir eiro (EUR). Naudas maiņu veic visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas automāti. Visas bankas apkalpo ceļojumu čekus, bankas automāti pieņem eiro čeku kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo arī „MasterCard”, „VISA” un „American Express” kredītkartes.
Bankas. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 8:30 līdz plkst. 13:30, bet dažas no plkst. 14:15 līdz 15:00 vai no plkst. 14:30 līdz plkst. 15:30. Brīvdienās un valsts svētku dienās visas bankas ir slēgtas, bet valsts svētku priekšvakarā tiek slēgtas ātrāk.
Veikali. Visbiežāk veikali strādā no otrdienas līdz sestdienai no plkst. 9:30 līdz plkst. 20:00, bet pirmdienās tos atver tikai pēcpusdienā. Lielākajā daļā pilsētu privātie veikali tiek slēgti siestas laikā no 13:00 līdz 16:00.
Dzeramais ūdens. Nav ieteicams dzert ūdensvada ūdeni. Iesakām iegādāties pudelēs pildīto ūdeni. Vairākos pilsētu laukumos, īpaši Romā, ir izvietotas dzeramā ūdens strūklakas. Uzraksts Aqua nonpotabile liecina, ka ūdeni dzert nedrīkst.
Dzeramnauda. Ir tradīcija, ka viesmīļiem vai viesnīcas personālam atstāj dzeramnaudu apmēram 5–10% apmērā no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes). Pievērsiet uzmanību papildus samaksai (coperto) – tas ir tāds uzcenojums, kuru iekasē par maizi (neatkarīgi no tā, vai Jūs to ēdāt, vai ne) un par to, ka uzklāts galds.
Ievedamo priekšmetu ierobežojumi.ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu iegādei vai ievešanai nav ierobežojumu. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarillas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, desmit litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.
„Italos” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ‘vēršu, teļu zeme’. Itālija ir slavena ar savu vēsturi, kultūru un mākslas mantojumu. Itālija ir garīgais patvērums, kas apbur ar savu daiļumu, mākslas garu un kultūras savdabīgumu.
Šī ir klasiska tūrisma valsts, kas visā pasaulē ir ļoti populāra. Mūžam vilinošā zeme – tā Itāliju dēvēja senatnē un tā ceļotāji to sauc vēl šobaltdien.
Ik gadu valsti apmeklē miljoni tūristu. Viņus vilina daudzie vēstures un kultūras pieminekļi, maigais subtropu klimats, ainavu dažādība, lieliskās pludmales, dzidrais ūdens, prestižie kūrorti un arī itāliešu virtuve. Vilina Itālijai piederošās salas un Vidusjūras rietumu piekraste. Klimata dēļ valsti nereti dēvē par Eiropas dārzu – šeit aug citrusaugļu koki, persiki, dažādi riekstkoki un vairāk nekā 250 vīnogu šķirnes.
Viesmīlīgie un dzīvespriecīgie itālieši uztur lielisku atpūtas gaisotni, viņi mudina uz jautrību un saskarsmi, aicina baudīt visus dzīves priekus. Lai arī kur šajā valstī Jūs nokļūsiet (zeltainā pludmalē, restorānā, greznā veikalā vai muzejā), visur būsiet laipni gaidīti.
Tikai Itālijā Jūs varēsiet redzēt tādu daudzumu mākslas darbu. Pat vismazākajā pilsētiņā to ir daudz. Antīkā kultūra, Romas impērijas zelta laikmets, Florences dārgumi, unikālā un mistiskā Venēcija, Sanmarīno (miniatūra pilsētvalsts Itālijā), Verona (Romeo un Džuljetas mūžīgās mīlestības pilsēta) un, protams, Roma – sinonīms vēstures jēdzienam. Itālija – tie ir etrusku apbedījumi, impērijas svētnīcas, agrīnās kristiešu baznīcas, viduslaiku zvanu torņi, Renesanses laikmeta pilis, baroka stilā celtas bazilikas un katoļu baznīcas simbols – Vatikāns. Tā ir tikai daļa no visa, ar ko ir slavena šī zeme, kuru mēdz dēvēt par Eiropas kultūras šūpuli. Gan Adrijas jūras austrumu piekrastē, gan pie ezeriem ceļotājs atradīs lieliskas piekrastes, smilšu pludmales un daudzus restorāniņus, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu un izklaides. Mūsdienu Itālija – tās nav tikai dzidri zilās debesis, zilgojošas jūras piekraste ar dāsnu subtropu joslas augu valsti, apelsīnu birzīm un vīna dārziem kalnu nogāzēs, sniegotas Alpu kalnu virsotnes, slaveni kultūras un arhitektūras pieminekļi, tie ir arī mūsdienīgi automobiļi, datori, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi, moderni apģērbi un apavi, kā arī no Itālijas nāk visā pasaulē pazīstami un atzīti dziedātāji un režisori.
Iepirkšanās cienītājiem Itālija ir īsta paradīze. Katrā pilsētā un kūrortā noteikti ir grezni slavenu modes dizaineru un zīmolu modes preču veikali. Šobrīd Itālijā ir vairāk nekā 20 nacionālo parku (drīzumā šis statuss tiks piešķirts vēl trim parkiem). Tie plešas vairāk nekā pusotra miljona hektāru platībā (aizņem piecus procentus no valsts teritorijas). Nacionālie parki ir neparasti skaistas teritorijas, kuras iekļauj arī dažas itāliešu pilsētas. Ikviens sev varēs atrast vietu atpūtai – kalnos, Toskānas pakalnos vai pie jūras.
Šī valsts vienmēr ir bijusi daudzu cilvēku sapnis. Mēs piedāvājam Jums unikālu iespēju doties uz šo valsti vasarā un pārvērst sapni īstenībā.
Roma
Roma ir Itālijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie Tibras upes, netālu no Vidusjūras. Viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo senajos laikos bijusi Senās Romas galvenais centrs.
Roma ir Itālijas politiskais centrs, liels ekonomikas centrs. Viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē.
Pilsētas centrā atrodas Vatikāns — suverēna valsts, pāvesta rezidence, līdz ar to Roma ir visas katoļu pasaules centrs.
Sicīlija
Sicīlija ir autonoms Itālijas reģions, tā ir vislielākā Vidusjūras sala ar galvaspilsētu Palermo. Salas platība ir 25,7 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – apmēram 5 miljoni. No kontinenta Sicīliju atdala vien Mesīnas šaurums, kura platums ir 3,5 km. Uz salas atrodas augstākais Eiropas vulkāns Etna (3340 metri). Tas ir viens no aktīvākajiem pasaules vulkāniem. Administratīvi Sicīlijai pieder vēl vairākas salas: Lipāru salas, Egadu salas, Pantellerijas sala, Ustika un Pelageju salas.
Sicīlija pievienojās Itālijas karalistei 1860.gadā pēc Garibaldi ekspedīcijas.1866.gadā Palermo notika sacelšanās, bet to bombardēja Itālijas flote, un Palermo atkal tika pievienota Itālijas karalistei, savukārt dumpiniekus sodīja ar nāvi. Taču viens pēc otra Sicīlijā uzliesmoja jauni dumpji. Šajā laikā Itālijas armija, kas gribēja saglabāt kontroli pār salu, sodīja ar nāvi tūkstošiem sicīliešu, vēl neskaitāmi tūkstoši tika ieslodzīti cietumos, iznīcināti veseli ciemi un to iedzīvotāji izsūtīti. Sicīlijas ekonomika sagruva un sākas bezprecedenta emigrācijas vilnis. 1946.gadā Sicīlija kļuva par autonomu Itālijas reģionu.
Sicīlijā vēsturi var izjust ik uz soļa. Šī ir mītu un leģendu zeme, kur saskaņā ar Homēru un Vergīliju, kādreiz dzīvojuši ciklopi. Pēc vēstures un arhitektūras pieminekļu skaita Itālija ir līdere UNESCO sarakstos, liela daļa pieminekļu atrodas Sicīlijā. Sala ir tilts starp Āfriku un Eiropu, kas bija tautu satikšanās un sadursmju vieta. Grieķi, romieši, bizantieši, arābi, normaņi... Vieni dzīvoja, citi radīja, trešie – postīja. Šāda tautu sajaukšanās atstāja pēdas salas kultūrā, vēsturē un sicīliešu dzīvē.
Pieminekļi, kas salā tika uzcelti grieķu valdīšanas laikā, ir līdzvērtīgi pieminekļiem Senajā Grieķijā. Apbrīnas vērts ir „sicīliešu baroks” un Bizantijas mozaīkas. Sicīliešu valoda ir patstāvīga romāņu valoda, kas radās no latīņu valodas un kuru ietekmēja grieķu, arābu, franču, vācu, spāņu, kataloniešu un provansiešu valodas. Mūsdienās šī valoda sāk izzust, un lielāka daļa iedzīvotāju runā itāliski. Dažos ciematos vēl var atrast iedzīvotājus, kas runā albāņu valodas dialektos (Kontesa Entelina), dažos reģionos runā lombardiešu valodā vai gallu-itāliešu valodās.
Sicīlija ir viena no skaistākajām un interesantākajām Vidusjūras salām. Salas klimats – viens no maigākajiem Eiropā. Piekrastes rajonos valda tipisks Vidusjūras klimats: ar maigu, lietainu ziemu un karstu vasaru. Peldēšanas sezona ilgst no maija līdz novembrim. Ne velti senie grieķi devēja Sicīliju par „saules salu”. Sicīlijas sniegbaltās pludmales, brīnišķīgās klintis nelielos līcīšos, majestātiskie kalni, lieliskā apkalpošana viesnīcās, klubi un diskotēkas gar visu salas piekrasti un, protams, saistošās ekskursiju programmas necik neatpaliek no Itālijas kontinentālās daļas.
Slēpošanas kūrorti Itālijā:
Livinjo
Livinjo ir viens no visaugstāk novietotajiem kalnu slēpošanas kūrortiem Eiropā (1816 m v.j.l.). Ieleja ir 12 km gara un stiepjas DA – ZA virzienā, tādējādi tā ir saules apspīdēta visā dienas garumā. Livinjo ir viens no retajiem kalnu slēpošanas kūrortiem, kas spējis saglabāt savas dabas, kultūras un arhitektūras vērtības. Pilsētas seju veido divas galvenās ielas, kuru malās izvietojušas neskaitāmas viesnīcas, apartamentu namiņi, slēpošanas servisa centri, krodziņi un citas atpūtas un izklaides vietas, turklāt ēku veidolos saglabātas tradicionālās Alpu ciemu arhitektūras iezīmes – tās būvētas no akmens un koka. Viens no ievērības cienīgākajiem faktiem ir tas, ka liela daļa pacēlāju novietoti turpat blakus pilsētas galvenajām ielām, līdz ar to sasniedzami dažu minūšu laikā. Livinjo piedāvā arī citas aktīvās atpūtas iespējas. Ikviens varēs atrast sev interesējošu nodarbi – slidot, doties pastaigā ar sniega kurpēm, lai baudītu dabu, kāpt ledus sienās, doties ekstrēmos nobraucienos ārpus aprīkotām trasēm (pist-off), uzspēlēt boulingu vai biljardu.
La Thuile. La thuile slēpošanas ciemats atrodas tikai 2 stundu attālumā no Milānas lidostas. Tas ir viens no šarmantākajiem Alpu ciematiem Itālijā, un tajā pašā laikā visā pasaulē labi pazīstama slēpošanas un snovborda vieta. Pateicoties tam, ka slēpošanas trasēs nekad netrūkst sniega un slēpotājus apbur Monblāna majestātiskums (Eiropas augstākais kalns), La Thuile, ziemas sporta piekritēju vidū, ir kļuvis par pieprasītu vietu. Dažādas trases 180 km garumā un 37 pacēlāji, kas iestiepjas gan Itālijā, gan Francijā, ir ieskauti starp sniegotām kalnu virsotnēm, zilām debesīm, ledājiem.
Pieredzējušākie freeriding cienītāji dos priekšroku grūtākas pakāpes trasēm (sarkanās un melnās trases), helikoptera pakalpojumiem, kas aizvedīs uz neapdzīvotām, svaiga sniega bagātām ielejām. Iesācējiem ir iespēja izmantot sertificētu slēpošanas & snovborda skolas instruktoru palīdzību, kā arī slēpju vai snovborda nomas pakalpojumus. La Thuile kūrortā valda slēpošana un snovbords, bet tie nav vienīgie izklaides veidi: ciematā tiek piedāvātas arī fitnesa centrs, baseins, ledus halle slidošanai vai pastaiga ar speciālām sniega kurpēm, atklājot tuvējos romantiskos mežu nostūrīšus.
Bergamo
Campitello
Canazei
Cavaleze
Val di Fassa
1320-2950 m Val di Fassa atrodas pašā Dolomītu Alpu centrā un ir izslavēta ar savu neatkārtojami skaisto dabu, kā arī ļoti daudzām slēpošanas iespējām. Teiksmaini izstieptās Sassolungo klintis un neieņemamam cietoksnim līdzīgais varenais Sellas kalnu masīvs paceļas virs ielejas, un ir īpaši gleznaini saulrietā, kad saule tos iekrāso sārti dzeltenus. Ielejā vēl joprojām dzīvo pamatiedzīvotāju ladinu pēcteči, kuriem ir saglabājusies īpaša valoda un paražas.
Val di Fassas ielejā var izcelt divas slēpošanas zonas. Lielākā un iecienītākā atrodas virs kūrortiem. Galvenā tās priekšrocība, ka tā ir saistīta ar pacēlāju tīklu palīdzību vēl ar trim plaši pazīstamiem kūrortiem: Val Gadrenu, Alta Badijuun Arabbu –Marmoladu, kuri kopumā veido vairāk kā 500 km slēpošanas trašu. Slēpotājus īpaši valdzina slavenais Sella Ronda apļu maršruts, kurš ļauj 4-5 stundu laikā izbraukt cauri visiem šī slēpošanas Eldorado reģioniem, priecājoties par jaukajām kalnu ainavām.
Otra ļoti saulaina un komfortabla slēpošanas zona ir virs Pozza unVigo di Fassa ciematiem. No šejienes paveras lieliski skati uz pašu augstāko Dolomītu Alpu virsotni Marmoladu. Tā kā šī zona nav tieši savienota ar Sella Rondu, tad trasēs un pacēlājos ir krietni mazāk cilvēku nekā Kanacejāun Kampitello. Pozzas sporta trase ir apgaismota un dažas dienas nedēļā strādā arī vakaros. Pieredzējušiem slēpotājiem iesakām vienmēr ar labo sniegu klāto melno trasi ziemeļu nogāzē virs Albas ciemata.
Visas Val di Fassas pilsētiņas un apakšējās pacēlāju stacijas savā starpā ir savienotas ar bezmaksas autobusu maršrutiem. „Val di Fassa/Carezza” pacēlāju karteļauj slēpot gan Kanacejas un Kampitello, gan arī Pozza,Albas un Vigo di Fassa trasēs. Lai varētu braukt pa Sella Ronda apli vai pārbraukt uz jebkuru citu Dolomītu Alpu kūrortu, nepieciešama „Dolomiti Superski” pacēlāju karte.
Kanaceja 1460 m
Kanaceja(Canazei) ir Val di Fassas kalnu slēpošanas galvaspilsēta. Tā ir ļoti dzīvīga un saulaina pilsētiņa ar daudzām viesnīcām, veikaliem un restorāniem. Šeit ir vairākas diskotēkas, baseins un kinoteātris. Trošu ceļa kabīnes paceļ slēpotājus no Kanacejas centra uz kalnu nogāzēm, no kurienes arī var sākt savu ceļojumu pa jebkuru no Sella Rondas apļiem - zaļo vai oranžo. Pa sarkano trasi ar slēpēm var nobraukt līdz pašai pilsētiņai. Tieši Kanacejas centrā ir kalniņš ar pacēlāju un bērnudārzs mazajiem slēpotājiem.
Kampitello 1440 m
Kampitello(Campitello) ir otrais pēc lieluma Val di Fassas kūrorts. Tā ir Dolomītu Alpu 19. gs. slavena alpīnista Luidži Ricci dzimtene. Kampitello atrodas šaurā ielejā starp kalnu masīviem Sassolungo un Rodello. Liels vagons dažu minūšu laikā paceļ slēpotājus līdz unikāli skaistajām Sassolongo klintīm, no kurienes arī var sākt ceļojumu pa jebkuru no Sella Rondas apļiem. Nolaisties uz Kampitello var tikai ar trošu ceļa vagonu. Līdz Kanacejai (2 km) brauc bezmaksas ski-bus.
Pozza di Fassa 1320 m
Pozza di Fassa ir neliela klusa pilsētiņa ielejas centrā. Tai ir sava slēpošanas zona un apgaismota sporta trase. Ar slēpēm var nobraukt līdz pašai pilsētiņai. Līdz Kampitello (9 km) un Kanacejas (11 km) pacēlājiem, no kurienes var iesākt ceļojumu pa Sella Rondu, kursē ski-bus. Pilsētiņā ir vairāki bāri, restorāni un veikali. Februārī šeit notiek tradicionālais un krāšņais Ladīnas karnevāls ar vietējo leģendu un teiku personāžu maskām.
Val di Sole
Val di Sole reģions jau sen ir iecienīts Latvijas slēpotāju vidū, pateicoties tā saulainajām trasēm, burvīgajām kalnu ainavām, kā arī kvalitatīvajam, ne visai dārgajam servisam.
Val di Sole, kas tulkojumā nozīmē „Saules ieleja”, atrodas starp Garda ezeru un Dienvidtiroli, gleznainā kalnu masīva Brenta Dolomīti (3173 m) pakājē.
Klimats Saules ielejā ir unikāls – mitrās gaisa masas no Garda ezera atnes daudz nokrišņu, tomēr šeit gandrīz vienmēr spīd saule! Kalnos bieži vērojama temperatūras inversija – jo augstāk, jo siltāks.
Pacēlāju sistēma apvieno Folgarida-Marilleva slēpošanas zonu (augstākais punkts – Monte Vigo, 2180 m) ar vienu no prestižākiem Itālijas kūrortiem Madonna di Campiglio (augstākais punkts – Passo Groste, 2504 m) – kopumā vairāk nekā 120 km lieliski aprūpētu trašu un 45 mūsdienīgi pacēlāji.
Male 736 m
Male ir Val di Sole administratīvais centrs. Tā ir tipiska, klusa Itālijas pilsētiņa, 5 km attālumā no jaunā pacēlāja “Daolasa-Val Mastellina”, kas ved uz Folgarida–Marilleva-Madonna di Campiglio slēpošanas reģionu.
Salīdzinājumā ar Saules ielejas kaimiņu kalnu slēpošanas kūrortiem, preču un pakalpojumu cenas šeit ir daudz zemākas. Tajā pašā laikā viesnīcas ar saviem mikroautobusiem ātri un ar komfortu nogādā slēpotājus pie kalnu slēpošanas reģiona pacēlājiem. No Males kursē arī bezmaksas autobusi līdz Folgaridai (10 km) un Passo Tonale (35 km).
Pilsētiņu Male ieskauj bagātīgi augļu dārzi. Gardie un aromātiskie vietējie āboli „Melinda” ir nogaršojami restorānā vai nopērkami pilsētiņas veikalos. Nedēļas vidū Male regulāri tiek rīkots tirdziņš, kurā var iegādāties dažādus apģērbus un vietējo amatnieku darinātos izstrādājumus.
Dimaro 772 m
Dimaro ir neliela pilsētiņa Val di Sole ielejā, tā ir kalnu masīva Brenta Dolomīti pašā pakājē, tikai 2 km attālumā no jaunā pacēlāja “Daolasa-Val Mastellina”, 6 km attālumā no kūrorta Folgarida un 15 km attālumā no kūrorta Madonna di Campiglio.
Senatnē Dimaro pilsētiņā bija smēdes un kokapstrādes darbnīcas, bet šodien vietējo iedzīvotāju galvenais ienākumu avots ir tūrisms. Pilsētiņā ir daudz diezgan lētu ģimenes viesnīcu ar labu servisa līmeni un garšīgu, bagātīgi pagatavotu ēdienu. Ir arī restorāni ar tradicionālo itāļu virtuvi, picērija, boulings, daži sporta preču veikali un lielveikali.
Val di Fiemme
1280-2380 m Val Di Fiemme ir viens no populārākajiem Alpu slēpošanas kūrortiem, kuru iecienījuši paši profesionālākie slēpotāji. Jau vairākus gadus kūrortā tiek rīkoti pasaules kausa posmi kalnu slēpošanā, starptautiskās kalnu slēpošanas, biatlona un snovborda sacensības. Kūrorts piesaista ne tikai kalnu slēpotājus, bet arī citu ziemas sporta veidu cienītājus.
Val Di Fiemme ir vārti uz Dolomītu Alpiem, tas sastāv no vairākiem slēpošanas reģioniem: Latemare (kopējais trašu garums 43 km; pacēlāji Predazzo, Pampeago un Oberegehnā), Alpe Cermis (kopējais trašu garums 23 km; pacēlāji Kavalezes kūrortā), Alpe Lusia-Bellamonte (kopējais trašu garums 11 km) un Passo Rolle (kopējais trašu garums apm. 11km). Veiksmīgā infrastruktūra nodrošina vieglu piekļuvi jebkuram no slēpošanas reģioniem. Val Di Fiemme atrodas vairāki slēpošanas kūrorti, lielākie no tiem ir Predazzo un Kavalese. No viena kūrorta uz otru ir vienkārši nokļūt, jo starp tiem kursē ski-bus.
Kavalese 1000 m
Kavalezes (Cavalese) kūrortā sporta fani neapšaubāmi izbaudīs lieliskās Alpe Cermis slēpošanas reģiona un Lagorijas kalnu masīva mežonīgās trases.
Kavaleze ir kūrorts ar senām vēstures tradīcijām. Pilsētiņa jau 12. gs. kalpoja par mājvietu kalnu strādniekiem. Vēlāk tā kļuva par Val Di Fiemme ielejas politisko, reliģisko un ekonomikas galvaspilsētu. 16. gs. šeit atradās Trento bīskapa rezidence. Kopš 19. gs. Kavalese ir mājvieta val Di Fiemme ielejas turīgajiem iedzīvotājiem. Bagātie pilsētiņas iedzīvotāji šeit uzbūvējuši daudz skaistas pilis, rotātas ar greznām freskām, kuras līdz pat šai dienai atgādina par Kavalezes vareno pagātni. No kūrorta ir pieejams „Fondovalle-Doss dei Laresi” gondolveida pacēlājs, kas ved uz lielisko Alpe Cermis slēpošanas reģionu.
Predazzo
1018 m Predazzo ir pats populārākais slēpošanas kūrorts Val Di Fiemme ielejā. Kūrortā atrodas sporta klubs ar slēgto baseinu, ledus halle, daudz dzīvīgu bāru un veikalu. Viena no kūrorta ievērojamākajām vietām ir liels stadions lēkšanai ar slēpēm, kurā 1991. gadā norisinājās Pasaules Kausa sacensības. Ar gondolveida pacēlāju „Predazzo Gardone” iespējams nokļūt Latemaras slēpošanas reģionā. 5 kmattālumā no Predazzo kūrorta atrodas Panevedžio dabas parks, kurš vilina apmelētājus ar savām neskartajām, gleznainajām dabas ainavām.